Parlamentu kontrolējošā centriski labējā opozīcija savukārt uzskata, ka ārkārtas stāvokļa mērķis ir izjaukt centienus sarīkot referendumu Maduro atstādināšanai no prezidenta amata. Pats Maduro par problēmām vaino ASV, un licis sarīkot militārās mācības.
Venecuēlas valdība pirmdien, 16.maijā, oficiāli publicēja jaunos ārkārtas pasākumus pēc tam, kad Maudro piektdien paziņoja, ka pagarina jau iepriekš izsludinātās ārkārtas ekonomiskās pilnvaras.
Oficiālajā vēstnesī teikts, ka ārkārtas stāvoklis izsludināts saistībā ar apstākļiem, „kas nopietni ietekmē” Venecuēlas ekonomiku un drošību.
No naftas eksporta atkarīgā Dienvidamerikas valsts ekonomika piedzīvo nopietnas grūtības - tā jau trīs gadus atrodas recesijā, inflācija sasniegusi 180%. To skārusi enerģētikas krīze, pārtikas un pamatpreču trūkums, un pēdējos mēnešos iestājusies arī nopietna politiskā krīze – valdību kontrolē sociālistu prezidents Maduro, bet parlamentu – centriski labējie opozīcijas spēki.
Pirmdien, 16.maijā, publicēti ārkārtas pasākumi ļauj armijai izdalīt un pārdot pārtiku, kā arī uzturēt sabiedrisko kārtību. Karavīriem šajos uzdevumos palīdzēs organizētas civiliedzīvotāju grupas.
Dekrēts arī ļauj pārņemt kontroli pār pamata precēm un pakalpojumiem un ļauj piemērot visus "nepieciešamos un neatliekamos līdzekļus" enerģijas avotu atjaunošanai un uzturēšanai.
Tāpat tiks pastiprināti uzraudzītas privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, kas ir saistītas ar ārvalstīm. Ja varasiestādes secinās, ka to darbība ir pārāk politiska vai destabilizējoša, var tik iesaldēti to finanšu līdzekļi.
Ārkārtas stāvokļa dekrēta teksts arī paver iespēju kompāniju ekspropriācijai, kas, varasiestāžu ieskatā, nedara pietiekami, lai sagādātu pamatpreces.
Dekrēts dod iespēju Maduro likt īstenot pasākumus pēc viņa ieskatiem, kas ierobežotu konstitūcijas darbību, bet ne cilvēktiesību jomā.
Šis ārkārtas stāvoklis būs spēkā 60 dienas, bet var tikt pagarināts, par ko jau izteicies arī pats Maduro.
Maduro, kurš ir Ugo Čavesa izraudzītais pēctecis Venecuēlas prezidenta amatā, par problēmām vaino ASV un citas ārvalstis, kas vēršas pret Venecuēlu un kuras atbalsta, viņa vārdiem, „buržuāzija” un „oligarhija” valsts iekšienē. Maduro licis sestdien, 14.maijā, rīkot militārās mācības, lai sagatavotos draudiem no ārvalstīm.
Centriski labējā opozīcija, kas kontrolē parlamentu, paziņojusi, ka ārkārtas stāvokļa mērķis ir apturēt centienus sarīkot referendumu, lai Maduro atstādinātu no prezidenta amata. Opozīcija paziņojusi, ka savākusi gandrīz divus miljonus parakstu referenduma ierosināšanai un tos iesniegusi verificēšanai Nacionālajā vēlēšanu komisijā.
Saskaņā ar nesen publicētām aptaujām, septiņi no desmit venecuēliešiem vēlas izmaiņas valdībā, sabiedrībā pieaugot neapmierinātībai ar ekonomiskajām grūtībām, kopš Maduro stājās amatā 2013.gadā.
