Šī energoresursa piegādes Ukrainai ir svarīgas ne tikai siltuma un elektrības nodrošināšanai ziemas mēnešos, bet arī tādēļ, ka Ukraina ir nozīmīgs tranzīta punkts Krievijas gāzei uz Eiropu. Daudzas valstis Eiropas Savienības austrumos ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes, kā arī lielā mērā tā nepieciešama Grieķijai, Vācijai un Itālijai.
Krievijas enerģētikas giganta „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers otrdien paziņoja, ka „Ukraina nav laikā pārskaitījusi jauno priekšapmaksu par gāzi.” Viņš norādīja, ka tas divu dienu laikā var novest pie „pilnīgās gāzes piegāžu pātratukšanas no Krievijas uz Ukrainu,” piebilstot, ka tas „rada nopietnus riskus gāzes tranzītam uz Eiropu.” Millers arī paziņoja, ka, lai „Gazprom” saņemtu naudas pārskaitījumu no Ukrainas enerģētikas kompānija „Naftogaz” ir nepieciešamas divas dienas.
Šāds "Gazprom" paziņojums izskanējis dažas stundas pirms Parīzē paredzētās Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas ārlietu ministru tikšanās.
Ukrainas „Naftogaz” savukārt paziņoja, ka Krievijas uzņēmums paredzētajā apjomā nav piegādājis gāzi svētdien, par kuru jau bija samaksāts avanss. Proti - 114 miljonu kubikmetru vietā piegādāti tikai 47 miljoni kubikmetru. „Naftogaz” paziņoja, ka tādējādi ir pārkāpta Krievijas un Ukrainas enerģētikas ministru oktobrī Briselē ar Eiropas Savienības starpniecību parakstītā vienošanās par gāzes piegādēm ziemas periodā - vismaz līdz martam.
Kā ziņo Ukrainas mediji, „Naftogaz” brīdinājis, ka uzņēmums neplāno pārskaitīt nākamo priekšapmaksu par gāzi, līdz nebūs garantiju, ka vienošanās tiks pildīta.
Krievija un Ukraina vienošanos par dabasgāzes piegādi parakstīja rudenī pēc vairākiem sarunu raundiem ar Eiropas Savienības starpniecību. Vienošanās nodēvēta par „ziemas paketi”, pēc tās „Gazprom” atsāka gāzes piegādes Ukrainai, kas apņēmās par to norēķināties ar priekšapmaksu, un samaksāt parādus.
Vienošanās arī nozīmēja, ka ziemas periodā gāzes tranzīts caur Ukrainu uz Eiropas Savienības valstīm nebūs traucēts. Eiropas Komisijas preses pārstāve Anna Kaisa Itkonena šodien norādīja, ka Brisele uzmanīgi seko līdzi notiekošajam, bet pagaidām nav novērojusi traucējumus tranzīta gāzes piegādē caur Ukrainu:
„Eiropas Komisija sagaida, ka „ziemas paketes” vienošanos pilnā mērā īstenos gan Krievija, gan Ukraina. Šobrīd mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka dabasgāzes plūsmas uz Eiropas Savienību ir normālā līmenī. Un mēs sagaidām, ka situācija Ukrainas austrumos neietekmēs gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību.”
Maskavas un Kijevas vārdu apmaiņa par gāzes piegādēm un maksāšanu uzplaiksnījusi dienā, kad Parīzē tikās tā dēvētā „Normandijas četrinieka” - Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Kopīgā paziņojumā viņi aicināja strikti ievērot Minskā parakstīto vienošanos par pamieru Ukrainas austrumos, kā arī stiprināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju ar papildu darbiniekiem, aprīkojumu un finansējumu. Tāpat aicināts EDSO novērotājiem garantēt pilnīgu piekļuvi visām teritorijām saskaņā ar Minskas līgumu. Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins atzina, ministriem neizdevās panākt politisku vienošanos, „kā nosodīt to, kas notika Debaļcevē.” Vienlaikus Kijeva apsūdz prokrieviskos separātistus, ka tie ar Maskavas atbalstu pārgrupē spēkus, lai mēģinātu ieņemt ostas pilsētu Mariupoli.
Jau vēstīts, ka Krievijas gāzes gigants "Gazprom" pagājušajā ceturtdienā sāka gāzes piegādes okupētajām Austrumukrainas teritorijām.
