Krievijas un Ukrainas konflikts var skart arī gāzes piegādes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kamēr daudzu acis pievērstas iespējamam militāram saspīlējumam Ukrainas austrumu robežas tuvumā, starp Kijevu un Maskavu draud izcelties kārtējais gāzes karš. Ukraina uzskata, ka Krievija mākslīgi samazina gāzes tranzīta apmērus, lai nodarītu kaitējumu gan Kijevai, gan Eiropas Savienībai.

Tikmēr eksperti brīdina, ka Ukrainai trūkst līdzekļu Krievijas gāzes iegādei un šogad situācija var tikai pasliktināties.

Krievijas un Ukrainas konflikts var skart arī gāzes piegādes
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Krievija cenšas izdarīt spiedienu uz Eiropu

Augstās gāzes cenas Eiropā ir pārsteigušas daudzas valstis un mājsaimniecības. Pagaidām ir grūti izcelt kādu vienu faktoru, kas to ietekmētu. Tiek minēta gan uzsāktā pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem, tiek runāts par energoresursu trūkumu, kā arī aktīvi tiek diskutēts par ģeopolitiskām spēlēm un ekonomisku spekulāciju.

Visbiežāk tiek pieminēta Krievija un tās mēģinājumi ietekmēt Eiropas politiku, turklāt bieži vien kā potenciālais upuris tiek minēta Ukraina.

Nav noslēpums, ka pēc 2014. gada notikumiem Krievijas energoresursu piegādes Eiropai caur Ukrainu ir kļuvušas īpaši jūtīgas. Un laikā, kad situācija ir saspīlēta visā Eiropā, viegli neklājas arī Ukrainai.

Trūkst naudas gāzes iegādei

Kā vēsta bijušais Ukrainas kompānijas „Naftogaz” vadītājs Andrejs Koboļevs, Ukrainai var nākties zagt Krievijas tranzīta gāzi, jo tā nespēs nodrošināt pietiekamu šī energoresursa importu diennakts iztrūkumu segšanai. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai šī gada pirmajā kvartālā būs nepieciešams importēt aptuveni 2 līdz 3 miljardus kubikmetru gāzes, taču naudas tās iegādei nav. Tieši tāpēc šos līdzekļus, visticamāk, nāksies piešķirt valstij.

Uz šādiem Ukrainas pārstāvja izteikumiem jau visai naski reaģējusi arī Krievija, kas paziņojusi, ka zagšanas gadījumā Krievija uzreiz lauzīs ar Ukrainu noslēgto līgumu.

Tikmēr Ukrainas mediji ziņo, ka Krievija pagājušajā gadā tikai par 90 procentiem ir izmantojusi rezervētos Ukrainas gāzes tranzīta sistēmas apjomus. Ukrainas puse paziņojusi, ka tā ir gatava transportēt par vairāk nekā 100 miljardiem kubikmetru dabasgāzes vairāk nekā pašlaik, taču Krievija apzināti nevēloties palielināt gāzes piegādes Eiropas Savienībai.

Ļoti plaši izplatīts ir viedoklis par to, ka Krievija šādi cenšas šantažēt Rietumus, lai panāktu ātrāku naftas vada “Nord Stream 2” sertifikāciju. Tiek pieļauts, ka pēc šīs procedūras beigām Krievija varētu gāzes tranzītu caur Ukrainu pārtraukt pilnībā.

Nedrīkst pakļauties Krievijas spiedienam

Kā uzskata Razumkova centra enerģētikas programmas direktors Volodimirs Omeļčenko, galvenais ir nepakļauties Krievijas spiedienam.

“Viss ir atkarīgs no tā, cik vienota būs Eiropas Savienības nostāja un vai Eiropas Savienība nesalūzīs un neizmainīs savus noteikumus “Gazprom” un Krievijas interešu priekšā. Ja tas notiks, tad mēs varam runāt par Eiropas Savienības tiesiskā lauka pamatīgu iedragāšanu ar grūti prognozējamām sekām,” norāda Omeļčenko.

“Tas nozīmēs, ka “Gazprom” tiks dots jauns iemesls vērsties pret Eiropas Savienību un likt tai dancot pēc tiem noteikumiem, kuri ir izstrādāti Kremlī.

Tāpēc, manuprāt, nekādā gadījumā šajā situācijā nedrīkst iet „Gazprom” pavadā, bet gan ir nepieciešams izstrādāt vienotu Eiropas Savienības nostāju pret šo uzņēmumu. Jo galu galā – šantāža ir šantāža.”

Tikmēr ir saņemtas ziņas, ka no šī gada sākuma trīskārtīgi ir samazināts gāzes tranzīts uz Slovākiju. Kā paziņojuši Krievijas kompānijas “Gazprom” pārstāvji, viņu virzienā izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti, jo piegāžu apjoms samazinās cita iemesla dēļ – iespējams, ka augsto cenu dēļ Eiropā vienkārši pēc Krievijas gāzes vairs neesot tik liela pieprasījuma. Vismaz pagaidām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti