Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pēc trim dienām – «Dod pieci!» starts

Lielbritānijas vēlēšanās – pārliecinoša konservatīvo uzvara

Galīgie rezultāti: Džonsona konservatīvie izcīna stabilu vairākumu britu parlamentā

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija ceturtdien, 12. decembrī, notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās izcīnījusi 365 mandātus no kopumā 650, tādējādi iegūstot 80 krēslu vairākumu, liecina galīgie vēlēšanu rezultāti.

ĪSUMĀ:

  • Konservatīvie savu pārstāvniecību britu parlamentā palielinājuši par 48 vietām - līdz 365 krēsliem.
  • Konservatīvo uzvara ir pārliecinošākā kopš Mārgaretas Tečeres laikiem astoņdesmitajos gados.
  • Džonsons: dots "spēcīgs mandāts "Brexit" novest līdz galam".
  • Tikmēr Leiboristu partijai ir sliktākais rezultāts kopš Otrā pasaules kara.
  • Leiboristu līderis Korbins paziņoja, ka uz nākamajām vēlēšanām partiju vairs nevadīs.
  • Skotijas Nacionālajai partijai pārliecinoša uzvara Skotijā; vēlas vēl vienu neatkarības referendumu.

Galīgie rezultāti: Džonsona konservatīvie izcīna stabilu vairākumu britu parlamentāGints Amoliņš
    Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos toriji ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, savu pārstāvniecību palielinot par 48 vietām, salīdzinot ar līdzšinējo parlamenta sasaukumu.

     

    Opozīcijā esošā Leiboristu partija ar 32,2% balsu ieguvusi 203 vietas, kas ir par 59 vietām mazāk nekā iepriekšējās 2017. gada vēlēšanās. Skotijas Nacionālā partija ieguvusi 48 mandātus (+13 mandāti), pret "Brexit" noskaņotā Liberāldemokrātu partija ieguvusi 11 vietas (-1 mandāts), Demokrātiskā unionistu partija – 8 vietas (-2 mandāti). Pārējās partijas parlamentā ieguva 15 mandātus.

    Premjera Džonsona vadīto konservatīvo uzvara ir pārliecinošākā kopš Mārgaretas Tečeres laikiem astoņdesmitajos gados.

    80 krēslu vairākums ļaus Džonsonam ar pārliecību īstenot savus "Brexit" plānus – viņš solījis, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies līdz janvāra beigām. 

    Džonsons pēc vēsturiskās uzvaras paziņoja, ka viņam dots "spēcīgs mandāts "Brexit" novest līdz galam". Viņš solījis, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības līdz 31. janvārim. Pēc tam paredzēts pārejas posms un sarunas par turpmākajām, tostarp tirdzniecības attiecībām.

    Tikmēr leiboristiem ir sliktākais rezultāts kopš Otrā pasaules kara. Leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka uz nākamajām vēlēšanām partiju vairs nevadīs un vietu nodos citam līderim.

    Liberāldemokrātiem mandātu zaudējusi partijas līdere Džo Svinsone. 

    Skotijas Nacionālā partija pārliecinoši uzvarēja Skotijā. Skotijas Nacionālā partija ir pret "Brexit" un piedalījās Lielbritānijas vēlēšanās ar skaidru solījumu – jau līdz nākamā gada beigām panākt vēl vienu neatkarības referendumu, un tas partijai nesis vēl papildus 13 vietas, kontrolējot četras piektdaļas no visiem Skotijai piešķirtajiem mandātiem Lielbritānijas parlamentā. 

    Partijas līdere, Skotijas pirmā ministre Nikola Strērdžena jau paziņojusi, ka Skotijai jāļauj rīkot vēl viens neatkarības referendums.

    2014. gada neatkarības referendumā vairums skotu atbalstīja palikšanu Apvienotajā Karalistē. Tomēr pāris gadus vēlāk "Brexit" referendumā lielākā daļa arī nobalsoja pret izstāšanos no Eiropas Savienības. Līdz ar "Brexit" ar jaunu sparu aktualizējies Skotijas neatkarības jautājums.

    "Skotija ļoti skaidri parādījusi, ka negrib Borisu Džonsonu kā premjerministru, negrib "Brexit", un grib, lai Skotijas nākotne būtu Skotijas rokās. Es pilnībā pieņemu, ka ne visi, kuri par mums balsoja vakar, uzreiz atbalstīs neatkarību. Taču ir skaidra vēlme un un atbalsts uzstādījumam, ka Skotijai nevajadzētu uzspiest Džonsona valdību un atraut mūs no Eiropas pret mūsu pašu gribu," teica Strērdžena.

    Tikmēr Ziemeļīrijā vēl nebijis rezultāts – Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija, kuras atbalsts iepriekšējā Lielbritānijas parlamenta sasaukumā bija izšķirīgs konservatīvo valdībai, zaudējusi divas vietas, turklāt Belfāstā. Kopumā pirmo reizi vēsturē vairākumu ieguvušas Īrijas apvienošanu atbalstošās partijas.

    "Tas apliecina ilgstošu tendenci par to, ka unionisti pakāpeniski sāk zaudēt vairākumu vēlēšanās. Un to es nesaku tāpēc, lai sētu paniku unionismu atbalstošo pilsoņu vidū, bet tāpēc, lai uzsvērtu, ka mums jāsāk gatavoties konstitucionālām pārmaiņām un aktīvi jāsāk par to runāt," paudusi Ziemeļīrijas partijas “Sinn Fein” līdere Mērija Lū Makdonalda.

    Vienlaikus šis rezultāts liecina, ka premjerministrs Džonsons "Brexit" sarunās var atļauties neņemt vērā unionistu iebildumus, kas saistīti ar jebkāda veida atšķirīga statusa noteikšanu Ziemeļīrijai attiecībā pret pārējo Lielbritāniju. Tieši šis jautājums līdz šim bijis viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem Londonas sarunās ar Briseli.

    KONTEKSTS:

    Lielbritānijā ceturtdien, 12. decembrī, notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu, – vai tas būs pašreizējais premjerministrs Džonsons vai opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Korbins.

    Pirms vēlēšanām veiktās aptaujas uzvaru prognozēja pašlaik valdošajai Konservatīvo partijai un tās līderim Džonsonam, taču pēdējo dienu laikā pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem mazinājās. Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību nākamā gada 31. janvārī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti