Teritoriālās domstarpības starp abām valstīm saasinājās pēc nesenās naftas iegulu atklāšanas šelfā, kad Karakasa izvirzīja pretenzijas uz lielu kaimiņvalsts teritoriju.
"Gajāna šobrīd piedzīvo izaicinājumu savai pastāvēšanai no lielākas valsts puses," uzrunājot auditoriju Viljama Perija Rietumu puslodes drošības pētījuma centrā, norādīja Grendžers.
Venecuēla pretendē uz Esekibo reģiona piekrastes ūdeņiem, kur atrastas naftas iegulas.
Grendžers brīdināja, ka konflikts, ja tas netiks savlaicīgi atrisināts, var apdraudēt visa Karību reģiona stabilitāti.
"Pašreizējais apdraudējums, ja tas netiks nekavējoties atrisināts, atrisināts uz visiem laikiem, ja tas netiks atrisināts miermīlīgi, var novest pie drošības situācijas pasliktināšanās visā Karību reģionā un Dienvidamerikas kontinenta ziemeļdaļā," uzsvēra Gajānas prezidents.
"Tas ir par smagu, lai to izturētu valsts ar nepilnu miljonu iedzīvotāju," atzina Grendžers.
Tikmēr kreisi populistiskais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro konflikta izprovocēšanā vaino ASV un naftas uzņēmumu "Exxon Mobil".
"Kas viņu nogādāja Vašingtonā?" retoriski vaicāja Maduro, komentējot Grendžera vizīti ASV, pats sniedzot arī atbildi - "Exxon Mobil".
"Saule Venecuēlā lec no Esekibo," piebilda Maduro.
Tikmēr Gajāna vērsusies ANO, lūdzot palīdzību teritoriālo domstarpību atrisināšanā.
