2017.gada 1.oktobrī par spīti Spānijas centrālo varas iestāžu aizliegumam Katalonijā tika sarīkots referendums par atdalīšanos no Spānijas un neatkarīgas valsts pasludināšanu. Toreiz balsojumā piedalījās aptuveni 2,3 miljoni Katalonijas iedzīvotāju, no kuriem 90% izvēlējās atdalīšanos no Spānijas. Plašu kritiku izpelnījās Spānijas valdības dotais rīkojums policijai nepieļaut referenduma norisi un tam sekojošā vardarbīgā vēršanās pret neapbruņotajiem neatkarības atbalstītājiem.
Gadu vēlāk situācija Katalonijā ir ievērojami mainījusies. Vairāki no bijušās katalāņu valdības locekļiem, ieskaitot prezidentu Karlesu Pudždemonu, ir devušies trimdā, bet vēl vairāki atrodas ieslodzījumā.
Arī pati neatkarības kustība ir visai sašķelta,
jo reģionālajā parlamentā pārstāvētie neatkarības atbalstītāji līdz šim nav spējuši vienoties par to, kādai vajadzētu būt turpmākajai stratēģijai: sarunām vai tiešai konfrontācijai ar Madridi.
Pirmdien, neatkarības referenduma pirmajā gadadienā, Republikas aizsardzības komiteju kustība aicinājusi turpināt aizsākto cīņu par neatkarību un beidzot rīkoties. Kustība aicinājusi savus atbalstītājus iziet ielās, un šis aicinājums ir guvis dzirdīgas ausis.
Tūkstošiem neatkarības atbalstītāju pirmdien izgāja Barselonas un Leidas ielās, traucējot arī satiksmi uz ātrgaitas šosejas, kas savieno Barselonu ar Franciju. Žironas pilsētā simtiem aktīvistu aptuveni trīs stundas bija bloķējuši arī ātrgaitas vilciena līniju, sarīkojot protesta akciju uz sliedēm.
Aktīvisti iekļuvuši arī Katalonijas reģionālajā parlamentā Žironā, nomainot Spānijas karogu ar Katalonijas karogu.
Savukārt Sanžulijas de Ramisas ciematā, kur pirms gada izcēlās vienas no vardarbīgākajām sadursmēm ar policiju, pirmdien tautu uzrunāja vairāki reģionālie līderi. Kā paziņojis reģionālā parlamenta spīkers Rodžers Torrents, 1.oktobris kļūs par republikas sēklu. Pēc viņa vārdiem, šajā dienā ir ne tikai jāpiemin tautas pašcieņa, bet arī jādomā par nākotni.
Klātesošos uzrunāja arī jaunais reģiona prezidents Kvims Torra, īpašu pateicību sakot saviem priekšgājējiem, kuri neatkarības referendumu padarīja par realitāti. Viņš norādījis, ka ir jāatceras personas, kurām šodien būtu jāsēž pirmajās rindās, bet kuri ir vai nu ieslodzījumā, vai ārzemēs. Katalāņu līderis uzsvēris, ka Madride gatavojas tiesāt nevis tikai dažus šos ieslodzītos, bet gan visu katalāņu tautu. Torra arī aicinājis neatkarības aktīvistus nebaidīties būt brīviem.
Gadu senos notikumus pirmdien komentējusi arī Spānijas centrālā vara. Sociālistu vadītās valdības preses pārstāve Izabella Cela atkārtoti uzsvērusi, ka Katalonijas neatkarības referendums nav bijis likumīgs un tam nav nekādu likumisku seku. Viņa gan atzinusi, ka policijas vardarbīgā vēršanās pret vēlētājiem bijusi kļūda un tā ir nodarījusi nopietnu kaitējumu Spānijas reputācijai ārvalstīs.
Savukārt Spānijas ārlietu ministrs Žuzeps Borels, kurš pats ir katalānis, solījis darīt visu iespējamo, lai mazinātu saspīlējumu, aicinot visas puses uzņemties savu daļu atbildības.
Lai arī atsevišķi politikas vērotāji norāda, ka Katalonijas neatkarības centieni pašlaik ir ja ne nonākuši strupceļā, tad ievērojami apsīkuši, pirmdienas pasākumu galvenais sauklis: „1.oktobris – neaizmirst un nepiedot” - par to vis neliecina.
