Pēc trīs dienu sarunām Vācijas ziemeļos G7 valstu ministri pauda apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu un pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Noslēguma paziņojumā ir norādīts, ka "Lielā septītnieka" valstis nekad neatzīs robežas, ko Krievija mēģina mainīt ar spēku.

Jau sanāksmes sākumā Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņoja, ka Eiropas Savienība sniegs Ukrainai vēl 500 miljonu eiro palīdzību. Līdz ar to kopējs bloka militārās palīdzības apjoms sasniegs divus miljardus.

"Recepte ir skaidra: ir jāturpina darīt tas pats. Ir jāturpina atbalstīt Ukraina, tostarp militāri.

Ir jāpalielina spiediens uz Krieviju ar ekonomiskām sankcijām. Ir jāturpina strādāt pie Krievijas starptautiskās izolācijas, jāatspēko dezinformācija par kara sekām. Ir jāstrādā pie enerģētikas un pārtikas cenām visā pasaulē un jābūt vienotiem atbalstot Ukrainu," uzsvēra Borels.

No Lībekas apkaimes lielākā daļa G7 valstu ārlietu ministru dosies uz Berlīni, kur sestdienas vakarā un svētdien notiek NATO valstu neformālā ārlietu ministru sanāksme.

Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs vietējā priekšvēlēšanu pasākumā Ķelnē paziņoja, ka Rietumvalstīm ir jāturpina uzstāt uz pamieru: "Viena lieta man ir ļoti svarīga: mums ir jāturpina atkārtot atkal un atkal, ka ir nekavējoties jāpanāk uguns pārtraukšana. Putinam ir jāizved savs karaspēks, un viņam ir jānoslēdz vienošanās ar Ukrainu. Tas nevar būt diktēts miers, bet gan kaut kas, kas būtu pieņemams Ukrainai. Mums ir tā jāpastāv atkal un atkal dažādās sarunās.

Ir jādara pilnīgi skaidrs, ka neviens nevar vienkārši uzsākt karu, iekarot zemi un to paturēt un tad cerēt, ka viss atkal būs normāli. Ukraina aizstāv savu vienotību un neatkarību."

Uz Berlīni ir aicināti arī Somijas un Zviedrijas politiķi, kuriem būs iespēja tikties ar savu Turcijas kolēģi. Kā zināms, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir sacījis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO aliansei būtu nevēlama.

Pēc ASV prezidenta Džo Baidena sarunas ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un Zviedrijas premjeri Magdalēnu Andešsoni Baltais nams paziņoja, ka šobrīd tas mēģina skaidrot Turcijas pozīciju. Atgādināsim, ka iepriekš arī Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs ir izteicies, ka viņš ir pret abu ziemeļvalstu uzņemšanu.

Tikmēr Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt Krievijas armijas mēģinājumus šķērsot upi un aplenkt Severodonetskas pilsētu. Tādu informāciju sniedz Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Gaidajs. Arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija saka, ka Krievijas armija ir piedzīvojusi pamatīgus zaudējumus. Ministrijas paziņojumā ir norādīts, ka mēģinājums šķērsot upi šādā nekontrolētā teritorijā ir ļoti riskants solis no uzbrucējiem. Tas liecina, ka Krievijas armijas komandieri izjūt spiedienu panākt progresu Ukrainas austrumos.

Krievijas karspēkam nav izdevies arī gūt panākumus Harkivas apkaimē. Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārstāvis sacīja, ka Krievijas armijas galvenais uzdevums Harkivā pašlaik ir savu spēku atvilkšana no pilsētas.