Lielbritānija sākotnēji paziņoja, ka Krievijas zelta eksportu aizliegs četras G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Japāna un ASV, taču ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka eksporta aizliegumam pievienosies visas G7 valstis.
Kā paziņoja augsta ranga ASV amatpersona, aizliegumam pievienosies pārējās G7 valstis, kad par to tiks oficiāli paziņots Vācijā notiekošā G7 samita noslēguma dienā otrdien.
Kā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kopīgā rīcība "tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnas centrā".
Ņemot vērā Londonas centrālo lomu starptautiskajā zelta tirdzniecībā un paralēlos ASV, Japānas un Kanādas soļus, "šim pasākumam būs globāla mēroga ietekme, izslēdzot šo preci no oficiālajiem starptautiskajiem tirgiem", pavēstīja Lielbritānija.
Zelts, kura vērtība Krievijas ekonomikai 2021.gadā bija 14,5 miljardi eiro, ir nozīmīgs valsts eksporta produkts.
Pēc sankciju noteikšanas Krievija bagātnieki ir steigušies pārvērst savus aktīvus zeltā, lai izvairītos no finanšu ierobežojumu ietekmes.
Kā pavēstīja Baltais nams, 2020.gadā Krievijas daļa visā zelta eksportā bija 5%, un 90% no Krievijas zelta eksporta gāja uz G7 valstīm, galvenokārt uz Lielbritāniju.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.