Viņiem būs jāmērojas spēkiem prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks pēc divām nedēļām – 24. aprīlī.
Vēlēšanu rezultāti pēc 96% balsu saskaitīšanas rāda, ka Makrons ir saņēmis 27,4% balsu, bet otrajā vietā ierindojusies Lepēna ar 24% balsu. Trešajā vietā palicis galēji kreiso ideju sludinātājs Žans Liks Melanšons, kurš saņēmis 21,6% balsu.
Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļūst divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu.
Priekšvēlēšanu kampaņā liela uzmanība bija pievērsta populistam Ērikam Zemūram, bet viņš saņēmis tikai ap 7% balsu. Zemūrs aicinājis savus atbalstītājus otrajā kārtā balsot par Lepēnu. Savukārt republikāņu, zaļo un sociālistu kandidāti, kas kopā saņēma ap 11% balsu, aicinās balsot par Makronu.
Aiz svītras palikušais Melanšons uzsvēris, ka viņa atbalstītāji nekādā gadījumā nedrīkst balsot par Lepēnu, tomēr viņš arīdzan neaicina balsot par Makronu, tādēļ liela daļa Melanšona vēlētāju otrajā kārtā varētu palikt mājās un atturēties no balsošanas.
Makrons un Lepēna bija vadošie no 12 kandidātiem, kas piedalās šajās vēlēšanās. Diezgan līdzīgi rezultāti bija iepriekšējās Francijas prezidenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem, kad arī vēlēšanu otrajā kārtā iekļuva Makrons un Lepēna. Makrons toreiz pārliecinoši sakāva Lepēnu ar 66% pret 34%.
Vēl viens precedents ir Francijas prezidenta vēlēšanas 2002. gadā, kad amatā esošais prezidents Žaks Širaks vēlēšanu otrajā kārtā vēl pārliecinošāk sakāva Marinas Lepēnas tēvu Žanu Marī Lepēnu (82% pret 18%).
Vēlētāju aptaujas gan rāda, ka šoreiz cīņa starp Makronu un Lepēnu būs sīvāka; piemēram, vienā no aptaujām par balsotāju iespējamo izvēli otrajā kārtā Makrons pārspēj Lepēnu tikai ar 51% pret 49%.
Lai arī šī priekšvēlēšanu kampaņa ir bijusi visai gausa un garlaicīga, tās iznākumu daudzi tik un tā gaida ar lielu nepacietību. Tas tādēļ, ka priekšvēlēšanu aptaujas rādīja, ka Makrons savu sīvāko sāncensi Lepēnu apsteidz tikai par vienu vai diviem procentiem. Tādēļ netika izslēgta iespēja, ka Lepēna pirmajā vēlēšanu kārtā varētu uzvarēt.
Vēlēšanās piedalījušies ap 73% balsstiesīgo pilsoņu. Visvairāk par zemo vēlētāju aktivitāti bija jāuztraucas Makronam, jo tieši viņa atbalstītāji var uzskatīt, ka viņš tik un tā uzvarēs, un tāpēc var nemaz neiet balsot.
Francijā šī priekšvēlēšanu kampaņa lielā mērā tika raksturota kā gausa un garlaicīga. To aizēnoja karš Ukrainā un pirms tam arī Covid-19 pandēmija. Tādēļ daudziem francūžiem ir vērojama politiskā apātija.
Parīzes centrā pie vēlēšanu iecirkņa, ko apmeklēja Latvijas Radio korespondents, veidojās nelielas rindas un daži vēlētāji saka, ka viņiem ir jāpavada pārāk ilgs laiks rindā. Tādēļ viņi nolēma, ka atnāks pēcpusdienā, jo šobrīd nevēlās tik ilgi gaidīt.
Savukārt tie, kuri nobalsoja, saka, ka izvēli izdarīt bija viegli. Divi vēlētāji uzskata, ka pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons labi tiek galā ar saviem pienākumiem un atbalsta viņa idejas.
“Es piekrītu viņa idejām un viņa politiskajam kursam. Turklāt neviens cits nepiedāvā idejas, kas man šķistu interesantas,” saka viens no viņiem. Otrs piebalso: “Es domāju, ka viņš ir labs prezidents. Pasaulē tagad ir sarežģīta situācija.”
Turpretī gados jaunāks vīrietis saka, ka viņam Makrona politika nebūt nav pa prātam.
“Es neesmu viņa fans. Viņam rūp tikai kapitālisms. Es tiešām nedomāju, ka tas ir tas, kas mums šobrīd būtu vajadzīgs.”
Tā vietā šis vēlētājs ir atdevis balsi par ilggadējo sociālistu politiķi, kurš jau otro reizi kandidē vēlēšanās no savas galēji kreisās platformas. “Es nobalsoju par Žanu Liku Melanšonu, jo viņam vienīgajam rūp klimats, un man tas ir galvenais jautājums.”
Tomēr, ja otrajā kārtā izvēle būtu starp Makronu un galēji labējo Marinu Lepēnu, tad viņš labprātāk gribētu, lai amatā paliek esošais prezidents.
“Es balsotu par viņu, bet bez liela prieka. Tāpēc es ceru, ka otrajā kārtā tiks cilvēks, par ko es tiešām gribu balsot.”
Šāda izvēle varētu būt pavisam reāla. To jūt arī Lepēna. Viņa žurnālistiem pie vēlēšanu iecirkņa sacīja, ka jūtas labi un droši, gluži kā visas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Viņa piebilda, ka šīs prezidenta vēlēšanas ir svarīgas, jo ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, tās var izšķirt nākotni ne tikai uz pieciem, bet varbūt pat uz 50 gadiem.
Jo tuvāk nāca šīs vēlēšanas, jo grūtāk prognozēt to iznākumu, jo pirms divām nedēļām Makrona reitingi sāka krist, bet labējās kandidātes Lepēnas – celties. Tāpat arī ievērojami pieauguši reitingi kreiso kandidātam Melanšonam – viņš var izrādīties arī šo vēlēšanu pārsteigums.
Starp 49 miljoniem Francijas vēlētāju ir arī latvieši. Latvijas Televīzija vaicāja viņiem par prognozēm.
“Prognoze parastā būtu, ka Makrons un Lepēna tiek uz otro kārtu. Tomēr Žans Liks Melanšons ir autsaiders, kas balsotāju izvēlē varētu būt augstāk nekā reitingos. Un jautājums ir – ko izvēlēsies Francijas kreisie balsotāji,” spriež Jānis Marks Gailis.
Viņš ir iecirkņa prezidents vienā no iecirkņiem; uzrauga balsošanu un pēc katra iemestā vēlēšanu biļetena viņa pienākums ir pateikt – “a voté” – ir nobalsots. Tā ir vesela procedūru virkne, kas jāievēro, tai skaitā arī jāiespiež zīmodziņš speciālā vēlēšanu apliecībā.
"Šobrīd pēc tā, ko es secinu vēlēšanu iecirknī, ir ļoti daudz cilvēku, varbūt vairāk cilvēku, nekā prognozēts. Tas liecina par franču norūpētību par cenām it īpaši, mazāk par ģeopolitiskām tēmām. Un arī par lielo jautājumu – kas būs viņu prezidents.
Daļa no francūžiem baidās no Lepēnas ievēlēšanas, no otras puses – citi negrib, lai Emanuels Makrons vēl piecus gadus būtu republikas prezidents. Un šis visas rūpes mudina vēlētājus atnākt uz iecirkņiem," spriež Gailis.
Tālāk no Parīzes centra rindas pie iecirkņiem vairs nemana. Francijas vēlēšanās pirmo reizi balso latviete Rudīte Lindemane. Viņas balsošanas iecirknis atrodas meitas skolā, tāpēc te viss ir labi zināms.
Rudīte stāsta, ka atbalsts Makronam vēlētāju vidū ir bijis augsts Ukrainas kara sākumā.
"Kad sākās konflikts, cilvēkiem iestājās zināma baiļu sajūta, it sevišķi, kad tika pieminēti kodolieroči. Cilvēki noteikti sāka domāt, par ko tad balsot, kas tagad notiks un kas mūs aizstāvēs.
Šajā brīdī varbūt arī Francijā ieslēdzās tā saucamais karoga efekts – cilvēki pieķērās šī brīža prezidentam kā tādam glābējam," secina Rudīte.
Vaicāta par prognozēm, viņa saka: “Es domāju tas varētu noteikti būt Makrons un varbūt Melanšons, jo es dzirdēju apkārt, ka cilvēki ļoti daudz viņu atbalsta. Grūti pateikt par Marinu Lepēnu un par Ēriku Zemūru.”
Eksperti spriež, ka ģeopolitiskie jautājumi franču uzmanību ilgstoši nespēj noturēt – daudziem daudz aktuālākas ir augstās degvielas un elektrības cenas. Tās ir tēmas, kas Lepēnai un Melanšonam bija krietni izdevīgākas, lai kampāņas laikā uzbruktu pie varas esošajam prezidentam.
Makronam šīs solās būt grūtas vēlēšanas, jo viņš visu savu uzmanību fokusēja uz Ukrainas karu un priekšvēlēšanu kampaņā iesaistījās pēdējā brīdī – viņam ir bijis tikai viens liels kampaņas pasākums.
