Francijas iekšlietu ministrs izpelnās asu kritiku par aicinājumu čigāniem doties prom

Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valss trešdien izpelnījies asu kritiku par aicinājumu čigāniem doties prom no Francijas.

Nosodījumu ministra izteikumiem paudusi gan Eiropas Komisija (EK) un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas, gan viņa paša kolēģi valdībā.

Valss izteicies, ka tos čigānus, kuri Francijā nav nodarbināti, būtu „jānogādā atpakaļ uz robežu”. Turklāt ministrs norādījis, ka čigānu dzīvesveids „ārkārtīgi atšķiras no mūsu”, un apgalvojis, ka čigāni nekad nespēšot integrēties Francijas sabiedrībā.

Šādi Valsa izteikumi izraisījuši viņa kolēģa Francijas rūpniecības atjaunošanas ministra Arno Montebūra kritiku. Montebūrs atgādina, ka pats Valss dzimis Barselonā spāņu imigrantu ģimenē. Viņa ģimene Francijā ieradās Franko diktatūras laikā.

„Uzskats, ka konkrēta persona vai cilvēki nekad nevarēs integrēties, neiztur kritiku,” pārliecināts Montebūrs. „Tas tika teikts par itāļiem, tas tika teikts par spāņiem, tas tika teikts par portugāļiem un tas tika teikts par arābiem.”

Reaģējot uz viņam veltīto kritiku, Valss atbildēja: „Man nav, ko labot. Manas piezīmes šokē tikai tos, kuri nepārzina šo tematu.”

Valss arī atkārtoja jau savu iepriekš pausto pārliecību par čigāniem. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” uzsver, ka ministra izteikumi, domājams, „stiprinās stereotipus un iedrošinās naidīgumu” pret Francijā mītošajiem aptuveni 20 000 čigānu.

„Lielāko daļu [čigānu] būtu jānogādā atpakaļ uz robežu,” sacīja Valss. „Mēs neesam šeit, lai uzņemtu šos ļaudis. Es atgādināšanu par [kādreizējā sociālistu premjerministra] Mišela Rokāra atziņu - Francijas uzdevums nav novērst visas pasaules nedienas.”

Valss otrdien apgalvoja, ka čigāniem Francijā nav intereses integrēties sabiedrībā, un atkārtoja jau iepriekš pausto pārliecību, ka vairums no viņiem Francijā ubago vai nodarbojas ar prostitūciju.

Šī nebūt nav pirmā reize, kad Valss izpelnījies nopēlumu par izteikumiem pret čigāniem.

Eiropas Komisija vairākkārt apšaubījusi, vai ir likumīgi, ka Francijas valdība mudina pašvaldības sistemātiski nojaukt nelikumīgās čigānu apmetnes un no tām izliktajiem čigāniem piedāvāt bezmaksas lidojumus un pabalstus, lai viņi atgrieztos savā izcelsmes valstī, kas vairumā gadījumu ir Bulgārija vai Rumānija.

Tikmēr Francijas čigānu organizācijas pieļauj iespēju vērsties tiesā pret Valsu, apsūdzot viņu rasu naida kurināšanā.

Aptaujas gan liecina, ka, neraugoties uz asu kritiku izraisījušajiem izteikumiem, Valss ir viens no populārākajiem valdības ministriem.

Izskanējis arī viedoklis, ka Valsa kategoriskā nostāja čigānu jautājumā varētu gūt atbalstu nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

„Francijā gaisā jūtamas vēlēšanas,” secina EK tieslietu komisāre Vivjena Redinga, kura vairākkārt kritizējusi Franciju par vēršanos pret čigāniem. „Ik reizi, kad viņi nevēlas runāt par svarīgām lietām, piemēram, budžetu un parādu, tiek aktualizēts čigānu jautājums.”

Pērn, piekāpjoties Briseles spiedienam un, pēc laikraksta „Liberation” vārdiem, partijas „humānistiskajam spārnam”, Valss piekrita, ka čigānu apmetnes nevajadzētu likvidēt, ja vispirms viņiem netiek piedāvāta alternatīva dzīvesvieta.

Taču reālajā dzīvē tā bieži nenotiek, un 80% pērn no patvaļīgi izveidotajām apmetnēm izliktie čigāni bija spiesti doties prom, liecina Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības biedrības (AEDH) šogad publiskotais ziņojums.

Kā trešdien norādīja Redinga, Francija neesot papūlējusies iegūt ES fondu līdzekļus, kas paredzēti čigānu integrācijas veicināšanai.

Neraugoties uz Francijas pūliņiem panākt čigānu aizbraukšanu, čigānu skaits Francijā nav mainījies, jo ikviens čigāns, kas saņēmis pabalstu un atgriezies Bulgārijā vai Rumānijā, var tūdaļ pat doties atpakaļ uz Franciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt