Sarkozī 2012.gadā nespēja izcīnīt pārvēlēšanu prezidenta amatā, zaudējot sociālistam Fransuā Olandam, bet pērn pavisam neveiksmīgi startēja konservatīvo partijas iekšējā cīņā par prezidenta amata kandidāta nomināciju uz nākamajām – aprīlī gaidāmajām vēlēšanām. Šogad melnā josla politiķa karjerā turpinās – pret Sarkozī izvirzītas oficiālas apsūdzības par viņa labēji centriskās partijas mēģinājumiem noslēpt pārtērētus 18 miljonus eiro neveiksmīgās 2012.gada kampaņas finansēšanai.
Sarkozī noliedz, ka būtu zinājis par ievērojamo pārtēriņu, kas ļāvis apiet likumu un gandrīz dubultot partijas finanses.
Taču gaidāms, ka skandāls metīs ēnu uz viņa pārstāvēto politisko spēku, kas tagad pārdēvēts par Republikāņu partiju un var samazināt izredzes tās kandidātam Fransuā Fijonam, kuram pašam jācīnās ar vairākiem finansiāliem skandāliem.
Situācijā, kad valdošo sociālistu reitingi nokritušies tik zemu, ka pašreizējais prezidents Olands paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs, tas var vēl vairāk palielināt to partiju izredzes, no kuru rindām līdz šim nav bijis ievēlēts neviens Francijas prezidents. Kā norāda politologi, vēršanās pret pašreizējo politisko eliti ir galvenais galēji labējās Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas trumpis.
„Nacionālā fronte vienmēr apsūdz politiķus korupcijā un cenšas sabojāt gan labējo, gan kreiso politisko nometņu reputāciju. To ņemot vērā, var pieļaut, ka Lepēna tikai iegūs no ilgstoša skandāla labēji centriskajā Republikāņu partijā,” sacījis politologs Reno Pairs.
Taču socioloģiskās aptaujas arī liecina, ka strauji kāpj reitings neatkarīgajam kandidātam Emanuelam Makronam. Lai gan politiskās karjeras sākumā viņš pārstāvēja Sociālistu partiju un bija tās vadītās valdības ekonomikas ministrs, savu izveidoto jauno politisko kustību viņš sauc par centrisku un progresīvu. Eksperti ir vienisprātis, ka aprīlī gaidāmo vēlēšanu galvenais jautājums būs Francijas attiecības ar Eiropas Savienību, un tieši šis jautājums var izšķirt, kuri divi no visiem kandidātiem izcīnīs visvairāk balsu un stāsies viens pret otru vēlēšanu otrajā kārtā.
„Mēs tagad reti runājam par terorismu, jo šajā jautājumā starp partijām nav lielu atšķirību. Mēs arī nerunājam par bezdarbu, taču liela uzmanība tiek pievērsta ekonomiskajai izaugsmei un attiecībām ar Eiropas Savienību. Tas būs galvenais fokuss. Es domāju, ka Makronu mēs varam nosaukt par proeiropeisku, un, protams, Nacionālā fronte vienmēr bijusi eiroskeptiska,” uzsvēris politologs Pairs.
Sabiedriskās domas pētījumu institūts IFOP prognozē, ka galvenā cīņa vēlēšana otrajā kārtā notiks starp Makronu, par kuru balsotu katrs piektais vēlētājs, un Lepēnu, par kuru balsotu katrs ceturtais.
Otrajā kārtā gan labākas izredzes ir Makronam, jo liela daļa vēlētāju varētu mobilizēties ap viņa kandidatūru, protestējot pret galēji labēju politiku.
Līdzīga situācija Francijā izveidojās 2002.gadā, kad Marinas Lepēnas tēvu Žanu Marī Lepēnu uzvarēja Žaks Širaks.
