Protesti pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu turpinās gandrīz jau 40 dienas. Joprojām ievērojami traucēta sabiedriskā transporta kustība, bet radikālākie protestētāji Parīzē izdemolējuši veikalus un iesaistījušies sadursmēs ar policiju. Kā paziņojusi iekšlietu ministrija, vakar vien protestos arī Marseļā, Tulūzā, Lionā, Nantē un citur piedalījušies aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.
Līdz šim nekas neliecināja par varas iestāžu gatavību iziet uz kompromisiem. Valsts prezidents Emanuels Makrons piektdien paziņoja, ka, sabiedrībai novecojot, pensiju sistēma var būt dzīvotspējīga tikai tad, ja kāds maksā vairāk, vai arī strādā ilgāk. Prezidenta piedāvātais pensionēšanās vecums – 64 gadi – ļautu līdz 2023. gadam ietaupīt aptuveni piecus miljardus eiro, bet līdz 2026. gadam – 11 miljardus. Ja šādas reformas netiktu īstenotas, ar pašreizējo sistēmu līdz 2025. gadam pensiju sistēmas deficīts pārsniegtu 17 miljardus eiro.
Taču vakar Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņoja, ka ir gatavs uz laiku atsaukt no likumprojekta tieši pretrunīgi vērtēto punktu par pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 64 gadiem. Izplatītajā paziņojumā premjerministrs gan uzsvēris, ka šis punkts pilnībā atcelts netiek un vecuma līdzsvara koncepts joprojām būšot aktuāls. Sagaidāms, ka pēc arodbiedrību pieprasījuma drīzumā tiks sarīkota īpaša konference, kurā tiks runāts par veidiem, kā apmaksāt pensiju reformu. Ja vienošanās tiks panākta, parlamentārieši izteiktos piedāvājumus mēģinās iekļaut pensiju reformas likumprojektā, ko valdība plānojusi publiskot līdz 17. februārim. Kā uzsvēris premjerministrs, ja konference cietīs neveiksmi, valdība spers visus nepieciešamos soļus, lai panāktu līdzsvaru sistēmā līdz 2027. gadam. Tas nozīmētu, ka piedāvātais 64 gadu pensionēšanās vecums attiektos uz personām, kuras pensijā aizies pēc 2027. gada.
Premjerministra ierosinājumu atzinīgi novērtējusi viena no lielākajām valsts arodbiedrībām – Francijas demokrātiskā darba konfederācija. Pēc tās domām, valdības paziņojums liecina par vēlmi meklēt kompromisus, turklāt šāda valdības piekāpšanās esot uzskatāma par arodbiedrības uzvaru. Tieši tāpēc turpināšoties cīņa, lai panāktu daudz godīgāku un daudz vienotāku pensionēšanās sistēmu.
Savukārt otra no lielākajām arodbiedrībām – Vispārējā Darba konfederācija – valdības piedāvājumu nosaukusi par dūmu aizsegu, norādot, ka ir vairāk nekā jebkad apņēmības pilna šo reformu apturēt. Arodbiedrība aicinājusi iedzīvotājus arī nākamajā nedēļā piedalīties streikos un demonstrācijās.
Līdzīgi kā protestētāji ielās, arī opozīcijā esošās politiskās partijas uzskata, ka prezidenta piedāvātajai pensiju reformai nav nākotnes, ja tai nav pienācīga finansējuma.
