Jau astoto nedēļu pēc kārtas protestētāji dzeltenās vestēs ir iznākuši Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās. Viņi pieprasa samazināt nodokļus, paaugstināt algas un atvieglot referendumu sarīkošanu, lai iedzīvotāji varētu izteikties par vienu vai otru jautājumu.
Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas aplēsēm šonedēļ protestos piedalījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk nekā Ziemassvētku brīvdienu laikā, bet mazāk nekā protestu kulminācijas brīdī novembra beigās un decembra sākumā.
Parīzē demonstranti bija sanākuši Elizejas laukos un devās gājienā pie vecās biržas ēkas. Atsevišķi gājiena dalībnieki apmētāja policistus, kādēļ kārtības sargi bija spiesti izmantot asaru gāzi. Neliela protestētāju grupa uzbruka arī valdības runasvīra Bendžamina Grivo birojam. Tādēļ viņš bija spiests steigā pamest telpas pa sētas durvīm. Vēlāk Grivo norādīja, ka tie cilvēki, kuri turpina protestus, ir provokatori, kas vēlas gāzt valdību.
Kārtējā protesta akcija sestdien notika arī Ungārijā. Tur iedzīvotāji protestē pret jauno likumu, kas palielina pieļaujamo virsstundu skaitu. Demonstranti jau ir nodēvējuši to par “vergu likumu”. Šoreiz Budapeštas ielās bija sanākuši aptuveni 10 000 protestētāju. Šo cilvēku prasībām pievienojās arī lielākā Ungārijas arodbiedrība. Tā draud 19. janvārī sarīkot ģenerālstreiku.
Viktora Orbana vadītā valdība uzstāj, ka jaunais likums ne tikai palīdzēs atrisināt Ungārijā pastāvošo darbaspēka trūkumu, bet arī ļaus nopelnīt tiem, kuri vēlas strādāt vairāk. Tomēr arodbiedrība uzskata, ka krietni lielāku ieguvumu strādājošajiem sniegtu vispārējais algu kāpums un elastīgākas pensiju sistēmas ieviešana.
Tāpat valdošie politiķi Ungārijā turpina apgalvot, ka aiz protestiem pret “vergu likumu” stāv ungāru izcelsmes miljardieris Džordžs Soross.
Visbeidzot arī Serbijā iedzīvotāji sestdien bija iznākuši ielās, lai paustu neapmierinātību ar valsts prezidentu Aleksandru Vučiču un viņa īstenoto politiku. Belgradā cilvēki bija sanākuši jau piekto nedēļu pēc kārtas, lai arī pilsētā šobrīd valda pamatīgs sals.
Serbi iestājās par lielāku mediju brīvību, pret uzbrukumiem žurnālistiem un opozīcijas politiķiem, kā arī pieprasa vēlēšanu sistēmas reformu.
Gājiena laikā skaļruņos tika atskaņoti nepiepildītie prezidenta solījumi. Un daudzi dalībnieki izmantoja svilpes, lai paustu savu neapmierinātību. Tik plaši opozīcijas protesti Serbijā notiek visai reti.
