Sentžervē pašvaldības vadītājs Žans Marks Pelē nolēmis uz laiku slēgt piekļūšanu nakšņošanas vietām un bāzes nometnei pie Monblāna, jo esot pārāk daudz pārgalvīgu kalnākāpēju, kas gatavi spēlēt "krievu ruleti" ar savu dzīvību.
Viņš informē, ka pēdējās dienās desmitiem kalnākāpēju, galvenokārt no Austrumeiropas, ignorējuši brīdinājumus un centušies iekarot Monblānu.
Clap de fin pour la voie normale du #MontBlanc 🏔 Fermeture du refuge du Gouter et de Tête Rousse ❌
— Saint-Gervais (@Saint_Gervais) August 5, 2022
Plus d'infos 👉 https://t.co/EHhdswN2LK pic.twitter.com/GcrTbKjSmf
Pirms dažām nedēļām dzīvību Monblānā zaudēja arī divi kalnākāpēji no Latvijas, Vita Skuja un Jānis Dreimanis.
Alpu pētnieki vēsta, ka pagājušajā ziemā bijis maz sniega, bet šovasar valdījis liels karstums, kas izkausējis ledājus, tādēļ Alpos palielinājies lavīnu un akmeņu nogruvumu risks.
Chute de pierres dans le couloir du Goûter jeudi 04 août ⚠️
— RadioMontBlanc Infos (@RedactionRMB) August 5, 2022
La Mairie de Saint Gervais a décidé d'un arrêté de fermeture des refuges de Tête Rousse et du Goûter à partir de ce vendredi 05 août jusqu'à nouvel ordre pic.twitter.com/VjaJa6v6BR
Taču tas nav atturējis daudzus alpīnistus no vēlmes iekarot 4807 metrus augsto Monblāna virsotni. Šamonī gids Olivjē Grebers vēsta, ka parasti virsotni sasniedza ap 100 līdz 120 kalnākāpēju dienā, bet pašlaik tas ir pa spēkam tikai ducim līdz 20 prasmīgāko.
Sentžervē mērs Pelē stāsta, ka jūlija beigās pie kalna apturēta grupa rumāņu, kas bija tērpušies šortos un sporta kurpēs. Policija viņiem pavēlēja doties atpakaļ, bet rumāņi teikuši, ka nākamajā dienā mēģinās vēlreiz.
Pelē secina, ka šādi "pseidokāpēji" spēlējas ar nāvi, jo pašlaik mēģinājums iekarot Monblāna virsotni ir ļoti bīstams un teju vai līdzinās pašnāvībai.
Tādēļ viņš plāno pieprasīt 15 000 eiro depozīta maksu no tiem kalnākāpējiem, kas gribēs sasniegt Monblāna virsotni.
10 000 eiro būtu maksa par neveiksmīgo alpīnistu glābšanas izdevumiem, bet 5000 eiro segtu līķa transportēšanas un apbedīšanas izmaksas. Pēc viņa domām, par to jāmaksā pašiem pārgalvjiem, nevis Francijas nodokļu maksātājiem.
Francijas likumos gan šobrīd nav tādu noteikumu, kas ļautu iekasēt depozīta maksu no kalnākāpējiem.
Citviet pasaulē jau tiek iekasēta maksa par kāpšanu alpīnistu iecienītos kalnos. Piemēram, Nepālas valdība par kāpšanu Everestā iekasē 11 000 dolāru no cilvēka, turklāt kopējās izmaksas ir vēl lielākas, jo papildus jāmaksā par gidu, atkritumu savākšanu u.c.
