Francijas galvaspilsēta Parīze aizvada pēdējās nedēļas pirms EP vēlēšanām. Francija tās nolēmusi rīkot svētdienā, 25.maijā. Aktīvi par to ziņo mediji, notiek politiķu diskusijas, Francijas telekanāli translē arī visas Eiropas Komisijas prezidenta kandidātu debates, kuras kļuvušas par būtisku un jaunu šo vēlēšanu daļu, un gatavojas arī tām, kuras translēs 15.maijā no EP studijas Briselē.
Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas rāda, ka sabiedrības interese par Eiropu aug. Izdevumā „Le Parisien” publiskotais pētījums vēsta, ka patlaban vismaz 60% aptaujāto cilvēku izteikuši vēlmi doties balsot, un turklāt vairums nevis tāpēc, lai tradicionāli sodītu prezidentu un valdību, bet domājot par Francijas vietu Eiropā.
Tomēr vismaz 21% vēlētāju gatavojas EP vēlēšanās pacelt tā teikt sarkano kartīti pret kreiso prezidentu Fransuā Olandu un izvēlēties kādu no viņam pretējiem spēkiem.
Patlaban ir visai grūti prognozēt patieso iznākumu un to, kā izvērtīsies vēlētāju aktivitāte, sarunā ar Latvija Radio saka Eiropas Parlamenta biroja Parīzē vadītājs Alans Baru. Viņš arī norāda, ka 2009.gada vēlēšanās piedalījās aptuveni 40% balsstiesīgo vēlētāju. Viņš min svarīgākos jautājumus, kuri patlaban dominē priekšvēlēšanu kampaņās un diskusijās: „Tēmas, kas izvirzās visu debašu priekšgalā, ir ekonomikas izaugsme, kuru, protams, visā Eiropā ir ietekmējuši stingrie taupības plāni. Otrs aktuālākais jautājums ir imigrācija, īpaši no dienvidu zemēm. Trešais – ko darīt ar darbaspēku no citām Eiropas valstīm, kur nav līdzvērtīgas sociālās garantijas. Ceturtkārt – kā veidosies Eiropas enerģētikas politika un plašāk – Eiropas ārpolitika vispār, domājot arī par aizsardzības jautājumiem.”
Alans Baru norāda, ka ļoti aktīvi priekšvēlēšanu kampaņā darbojas galēji nacionālā, eiroskeptiskā Marijas Lepēnas vadītā partija „Nacionālā fronte”, kas savu kampaņu balsta uz cīņu pret Briseles diktātu un imigrāciju. Viņa sākusi veidot aliansi ar Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderi Gērtu Vildesu, lai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām radītu eiroskeptiķu frakciju.
Lielus panākumus „Nacionālā fronte” plūca arī nesenajās pašvaldību vēlēšanās Francijā, kas parādīja radikāļu augošo ietekmi valstī. Tieši „Nacionālās frontes” cīņa ar prezidenta pārstāvētajiem sociālistiem ir šo vēlēšanu lielākais degpunkts, norāda Baru.
Parīzes ielās aptaujātie cilvēki īpaši nevēlas atklāt, kuru politisko spēku kampaņā ieklausās vairāk, tomēr katram ir savs viedoklis par to, vai vēlēšanās būtu jāpiedalās.
„Manuprāt, Eiropa ir kaut kas ļoti svarīgs, īpaši jaunajai paaudzei, kas te turpinās dzīvot. Šodien Eiropa nav vairs tik vienota,” saka kāds uzrunātais vīrietis.
„Francijā patlaban tik daudz neinteresējas ne par politiku, ne par Eiropu. Un tā, manuprāt, ir liela problēma. Francijā cilvēki ir ļoti egoistiski un domā tikai par savu personisko dzīvi, īpaši nerūpējoties par zemēm, kur ir grūtības, karš un citas problēmas. Tas patiešām ir skumji,” atzīst kāds vīrietis.
„Es pilnīgi noteikti došos balsot, kopš mums ir šāda iespēja, uzskatu, ka absolūti visiem tas ir jādara. Turklāt, es pati strādāju vēlēšanu iecirknī, līdz ar to tas absolūti ir mans pienākums,” saka uzrunātā pilsētniece.
Francijai EP ir jāievēl 74 deputāti, kas ir otrs lielākais parlamentāriešu skaits aiz Vācijas. Līdz šim visvairāk franču deputāti darbojušies EP lielākajā labējā politiskajā grupā „Eiropas Tautas partija”, sociāldemokrātu aliansē un liberāļu grupā.
