NATO pārstāvji jau norādījuši, ka nespēja vienoties šajā jautājumā būtu signāls Krievijai par alianses vājumu. Vienlaicīgi Krievijas vadība sola uz Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu atbildēt ar pretpasākumiem.
Jūlija sākumā Polijas galvaspilsētā Varšavā notiks kārtējais NATO samits. Tā laikā viens no izskatāmajiem jautājumiem būs saistīts ar ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas nodošanu NATO dalībvalstu kontrolē. Pašlaik sistēmas komandpunkts ir izveidots Vācijā, Rammšteinas bāzē, darboties ir sācis komplekss "Aegis" arī Rumānijā, bet vēl turpinās darbs pie raķešu bāzes būvniecības Polijā. Sagaidāms, ka sistēma pilnā operacionālā gatavībā sāks darboties 2023. gadā.
Taču pašlaik problēmas šīs sistēmas izvēršanai rada Francijas skeptiskā nostāja. Kā izdevumam „The Wall Street Journal paziņojusi anonīma franču amatpersona, Parīzē ir ļoti nopietnas bažas par to, vai šo projektu izdosies īstenot.
Francijas varas iestādes uzskata, ka arī pēc sistēmas nodošanas NATO rīcībā to faktiski joprojām vadīs Vašingtona. Amatpersona atzinusi, ka šis esot ne tikai tehnisks, bet arī politisks jautājums, jo gadījumā, ja sistēmu kontrolē NATO, tā arī atbildēs par raķešu notriekšanu. Taču, ja raķetēm netiks trāpīts, atbildība arī gulsies uz NATO. Tieši tāpēc Francija pašlaik pretraķešu sistēmas nodošanu nevarot atbalstīt.
ASV amatpersonas gan cer, ka līdz NATO samitam izdosies pārliecināt franču kolēģus un likt viņiem mainīt savu nostāju. Gan ASV, gan NATO amatpersonas ir izteikušās, ka, iespējams, jebkāda kavēšanās ar sistēmas nodošanu NATO kontrolē Krievijā tiks iztulkota kā vājuma izpausme un pakļaušanās Krievijas viedoklim. Francijas puse gan uzsver, ka ar Krievijas iebildumiem pret šo projektu Francijas bažas nav saistītas. Daudz lielāks satraukums esot par to, ka pretraķešu aizsardzības sistēma pašlaik neesot spējīga kontrolēt situāciju un nav pietiekami gatava.
Krievija vienmēr ir kategoriski iebildusi pret plāniem izvērst Eiropā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus. Gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan citas amatpersonas ir kategoriski noraidījuši ASV apgalvojumus par to, ka šī ir aizsardzības sistēma, kura nekādā gadījumā nav vērsta pret Krieviju.
Vēl pirms nedēļas Putins paziņoja, ka šī ir daļa no ASV kodolpotenciāla, kurš ir pārvirzīts uz perifēriju, ar to domājot Austrumeiropu. Krievijas prezidents piebildis, ka ASV rīcība klaji pārkāpj vienošanos par tuva un vidēja darbības rādiusa raķetēm, jo Rumānijā un Polijā izvietotās palaišanas iekārtas varot piemērot tieši šāda tipa raķetēm. NATO darbību rezultātā Krievija gan negatavojoties iesaistīties bruņošanās sacensībā, taču Krievijas armijas pārbruņošanas plāni tagad tikšot koriģēti, vadoties no jaunajiem draudiem.
Kā pieļauj eksperti, Eiropas pretraķešu sistēmas izveide noteikti izsauks Krievijas atbildes reakciju. Visbiežāk izskanējuši minējumi par taktisko raķešu kompleksu „Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā, par augstas precizitātes spārnotajām kuģu raķetēm „Kalibrs” un arī bruņoto raķešu kompleksu izvietošanu uz vilcieniem.
Lai arī atlikušajā laikā līdz NATO samitam alianses dalībvalstis cer panākt vienošanos pretraķešu sistēmas jautājumos, vienlaicīgi tiek pieļauts, ka šis process varētu tikt pabeigts arī dažus mēnešus pēc Varšavas samita.
