Vienošanos par divu helikopteru bāzes kuģu „Mistral” izgatavošanu Krievija un Francija noslēdza 2011. gadā. Saskaņā ar noslēgto līgumu, Francijas kuģu būvētavās bija plānots uzbūvēt karakuģus „Vladivostok” un „Sevastopol”. Šis varēja kļūt par lielāko ieroču tirdzniecības līgumu, ko jebkad ar Krieviju noslēgusi kāda no NATO dalībvalstīm.
Taču jautājums par kuģu piegādi Krievijas bruņotajiem spēkiem saasinājās pagājušajā gadā pēc Krimas aneksijas un karadarbības sākšanās Ukrainas austrumos. Tieši iespaidīgais „Mistral” darījums bija iemesls tam, kāpēc pret Krieviju nekavējoties netika ieviests ieroču embargo. Francija pat apsvēra pārdot Krievijai tikai karakuģu korpusus, lai to apbruņošana paliktu pašas Krievijas ziņā.
Taču pagājušā gada novembrī Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Krievijas darbības Ukrainā ir pretrunā ar Eiropas drošības pamatprincipiem, kas joprojām neļauj piegādāt "Mistral" kuģus Krievijai. Arī Krievijas amatpersonas atzina, ka kuģus, visticamāk, nesaņems un jautājums esot tikai par kompensācijas saņemšanu un tās apjomu.
Trešdien vēlu vakarā kļuva zināms, ka Olands un Krievijas prezidents Vladimirs Putins attiecīgo vienošanos ir panākuši. Tā nosaka, ka Francija pilnībā atmaksās Krievijai 840 miljonus eiro, kas franču kuģu būvētājiem tika samaksāti avansā, kā arī citus radušos izdevumus, taču kopējā summa nepārsniegs 1,2 miljardus eiro. Iepriekš Francija bija paudusi gatavību segt tikai aptuveni 785 miljonu eiro zaudējumus, proti, maksu par jau paveiktajiem darbiem. Krievija savukārt prasīja daudz lielāku kompensāciju, aprēķinos iekļaujot arī ekipāžas apmācību un infrastruktūras celtniecību „Mistral” plānotajā bāzēšanās vietā.
Kā paziņojuši Kremļa pārstāvji, Francija attiecīgos maksājumus jau ir veikusi un strīdu varot uzskatīt par atrisinātu. Francijai gan vēl atlicis tikai demontēt uzstādīto Krievijas aprīkojumu un kuģi pilnībā pāries Francijas rīcībā.
Aģentūra AFP norāda - Le Driāns ceturtdien pavēstījis, ka „vairākas” valstis ir izteikušas vēlmi iegādāties lielos bāzes kuģus, no kuriem vienam pēc darījuma ar Krieviju bija jānonāk Vladivostokā, otram – Melnajā jūrā. „Dažas valstis – vairākas valstis – ir interesējušās par šiem kuģiem,” teicis Le Driāns.
Kā viena no reālākajām „Mistral” kuģu pircējām tiek minēta Kanāda, kura gatavojas modernizēt savu kara floti.
Turklāt Kanādas konservatīvais premjerministrs Stīvens Hārpers arī vienmēr ir bijis zināms kā ass Krievijas politikas kritiķis, kurš ne reizi vien bija aicinājis Franciju atteikties no „Mistral” līguma. Krievijas prese ceturtdien gan norāda, ka Le Driāns savulaik esot atzinis, ka kuģus pārdot kādam citam būšot ļoti grūti, jo tie ir būvēti pēc krievu prasībām un krievu tehnikai.
Francija un Krievija līgumu par divu helikopteru bāzes kuģu „Mistral” piegādi noslēdza 2011.gadā. Kuģu būvētavā Francijas rietumos pirmais kuģis jau ir uzbūvēts, un to bija paredzēts piegādāt pagājušā gada rudenī. Tomēr, Krievijai anektējot Krimu un rietumvalstīm pret Maskavu ieviešot sankcijas, Francija paziņoja par piegādes iesaldēšanu. Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto, dīkstāvē esošo kuģu uzturēšana un apsardze nodokļu maksātājiem izmaksā vairākus miljonus eiro mēnesī.
Augustā Francija un Krievija vienojās par kompensāciju Krievijai un citiem darījuma atcelšanas aspektiem.
