Francijas prezidents Emanuels Makrons gan Francijā, gan citur Eiropā ir pazīstams kā plašu reformu aizstāvis. Arī 2017.gadā, kandidējot uz Francijas prezidenta amatu, Makrons piedāvāja reformēt arī pensiju sistēmu. Francija pašlaik pensijām tērē gandrīz 14% no iekšzemes kopprodukta, un tie ir vieni no lielākajiem izdevumiem Eiropas Savienībā un pat pasaulē. Emanuels Makrons uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, ir nepieciešama jauna un godīgāka pensiju sistēma.
Viens no pensijas reformas plāniem paredz ieviest tā dēvēto universālo pensiju. Tā paredzētu vienkāršot pensiju aprēķināšanas sistēmu, jo pašlaik Francijā ir 42 dažādi pensiju aprēķināšanas režīmi. Pašlaik, piemēram, sabiedriskajā sektorā strādājošo pensijas tiek aprēķinātas pēc algas, ko viņi ir saņēmuši pēdējos sešos sava darba mēnešos, kas parasti ir lielākā summa, kā arī izvērtējot 25 labākos karjeras gadus.
Jaunā sistēma ieviestu īpašu punktu sistēmu, kas pensijas aprēķināšanā ņemtu vērā visu darba mūžu. Proti, ja karjeras laikā ir bijuši kādi finansiāli nelabvēlīgāki gadi vai arī ilgstoši slimots, cilvēks saņemtu mazāku pensiju.
Šāds piedāvājums īpaši neapmierina tieši sabiedriskajā sektorā strādājošos,
kuri uzskata, ka viņiem vai nu priekšlaicīgi jāpensionējas, vai arī jārēķinās ar mazāku pensiju. Un visskaļākie protesti izskan no dzelzceļnieku puses. Francijas dzelzceļa sistēmā strādājošajiem ir īpašs statuss, viņiem darbs tiek piešķirts uz mūžu un viņus nedrīkst atlaist ekonomisku apsvērumu dēļ. Dzelzceļniekiem ir arī īsākas darba nedēļas un regulāri algas pielikumi, turklāt viņi pensijā var doties aptuveni desmit gadus ātrāk nekā pārējie strādājošie. Tagad valdība piedāvā esošajiem dzelzceļniekiem šīs privilēģijas atstāt, bet nākamajiem vairs nenodrošināt.
Protestējot pret valdības plāniem, ceturtdien Francijā ir atcelti aptuveni 90% dzelzceļa reisu. Tāpat ir atcelta aptuveni trešā daļa iekšzemes lidojumu un 15% starptautisko lidojumu. Galvaspilsētā Parīzē šodien ir slēgtas 11 no 16 dzelzceļa līnijām un arī atlikušās darbojušās vien rīta sastrēgumu stundās.
Ar transporta sektora darbiniekiem solidarizējas arī pamatskolu skolotāji, policisti, juristi, mediķi, pasta darbinieki un atkritumu savācēji. Vairāku arodbiedrību līderi ir paziņojuši, ka turpinās savas protesta akcijas tik ilgi, kamēr prezidents Makrons neatteiksies no saviem solījumiem reformēt pensiju sistēmu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vispārējo streiku atbalsta gandrīz 70% Francijas iedzīvotāju.
Tieši tāpēc izskan minējumi, ka šī beztermiņa protesta akcija var atkārtot līdzīgu streiku 1995.gadā, kad transporta sistēma valstī bija traucēta trīs nedēļas. Toreiz valdība no saviem plāniem bija spiesta atteikties.
Kā paziņojis Francijas iekšlietu ministrs Kristofs Kastanjers, ceturtdien Francijā ir plānotas aptuveni 250 dažādas demonstrācijas, dažās no kurām varētu izcelties arī vardarbība. Varas iestādes apzinoties riskus, un ir dots rīkojums vardarbības vai nemieru gadījumā nekavējoties veikt arestus.
