Par Pašinjana kandidatūru nobalsoja 45 deputāti, savukārt pret iestājās 55.
Pret Pašinjana kandidatūru iestājās Republikas partija, kuru agrāk vadīja bijušais prezidents un nesenais premjers Seržs Sargsjans. Tādējādi spriedze Dienvidkaukāza valstī ir kļuvusi vēl asāka.
Visa diena Erevānā bija saspringta. Parlamenta sēde ilga kopš rīta, savukārt pilsētas ielās pulcējās vismaz 20 000 Pašinjana atbalstītāji.
Pats Pašinjans atbildēja uz parlamenta deputātu jautājumiem, paužot savu nostāju dažādos valstij būtiskos jautājumus. Pašinjans bija vienīgais kandidāts uz premjerministra amatu.
Noklausīšanās laikā Pašinjanam bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kāds ir viņa skatījums uz ārpolitiku, drošību, finansēm, kā arī dalību Eirāzijas Savienībā un attiecības ar Krieviju.
Pašinjans atgādināja, ka viņš ņem vērā faktus un realitāti, tomēr uzsvēra, ka viņa skatījums var mainīties, esot premjerministra amatā. “Kad esi opozīcijas pārstāvis, tu nevari runāt par problēmām ar kolēģiem. Kad esi premjerministrs, tu vari diskutēt par visām problēmām ar kolēģiem, jo tad valda savstarpējas cieņas un sapratnes atmosfēra,” sacīja Pašinjans.
Tomēr vēl pa dienu, uzrunājot demonstrantus, viņš brīdināja, ka valsts tiks ierauta “politiskajā cunami”, ja Republikāņu partija neatbalstīs viņa kandidatūru premjerministra amatam.
Pēc nelabvēlīgā balsoja Pašinjans savus atbalstītāju tūkstošos mudināja sākt ģenerālstreiku. Viņš aicināja sākt civilās nepakļaušanās akciju, bloķējot transporta mezglus, tostarp ceļu uz lidostu. “Sākot ar rītdienu [trešdienu], visiem ceļiem jābūt bloķētiem. Es pasludinu ģenerālstreiku,” pavēstīja Pašinjans Erevānā. “Mīlestības un iecietības revolūcija turpinās,” viņš paziņoja. Ļaudis uz to atbildēja ar saukli: “Nikol! Nikol!”
KONTEKSTS:
Protesti Armēnijā izcēlās aprīļa vidū, kad bijušais valsts prezidents Sargsjans izvirzīja savu kandidatūru premjera amatam, ko vēlāk parlaments apstiprināja. Opozīcija norādīja, ka Sargsjans, izdarot izmaiņas konstitūcijā un lielāku varu piešķirot valdībai un parlamentam, pēc būtības turpinās vadīt valsti. Tas savukārt ir pretēji demokrātijai. 23. aprīlī Sargsjans tomēr paziņoja par atkāpšanos.
