ĪSUMĀ:
- EK rīkoja virtuālo līdzekļu vākšanu Covid-19 vakcīnas izstrādei.
- Valstu līderi apņēmušies atvēlēt šim mērķim kopumā 7,4 miljardus eiro.
- Fon der Leiena: Šeit patiesi izpaužas vienotības un cilvēciskuma spēks.
- Fon der Leiena: Bet tas ir tikai starta sprints, priekšā vēl maratons.
- ES iniciatīvā netika uzrunātas ASV, Indija un Krievija.
- Jaunākie dati: Eiropā vīrusa izplatība varētu būt sasniegusi savu augstāko punktu.
- Savukārt ASV valdības prognozes nebūt nav iepriecinošas.
- ASV turpina vainot Ķīnu par koronavīrusa radīšanu laboratorijā.
- Šiem ASV apgalvojumiem nepiekrīt Pasaules Veselības organizācija.
Laikā, kad Covid-19 pandēmijas upuru skaits visā pasaulē ir pārsniedzis 250 000 un arvien vairāk valstu sāk domāt par veidiem, kā atcelt vai mīkstināt pirms vairākām nedēļām ieviestos ierobežojumus, joprojām aktuālas ir diskusijas par to, cik drīz pasaulei būs pieejama vakcīna pret šo koronavīrusu. Un, kas ne mazsvarīgi, vai tā būs pieejama visiem.
Pirms dažām nedēļām Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tiks sarīkota virtuāla līdzekļu vākšanas kampaņa, lai aktualizētu globālo sadarbību pret neredzamo globālo ienaidnieku un savāktu finansējumu vakcīnas izstrādes paātrināšanai.
Eiropas Savienība (ES), kas bieži vien kritizēta par vājo līderību, šoreiz pierādījusi sevi no tās labākās puses.
Gandarījumu par paveikto paudusi arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
“Tikai dažu stundu laikā mēs kopīgi esam apņēmušies novirzīt 7,4 miljardus eiro vakcīnām, diagnosticēšanai un ārstēšanai. Visa šī nauda palīdzēs aizsākt nepieredzētu globālu sadarbību, un tā radīs nepieredzētu globālu labumu.
Šeit patiesi izpaužas vienotības un cilvēciskuma spēks,” sacīja EK vadītāja.
“Es saku paldies valdībām visā pasaulē gan par finansējumu, gan par gatavību iesaistīties citos veidos. Tāpat es esmu ārkārtīgi pateicīga pasaules veselības organizācijām, pētniekiem, zinātniekiem un visiem citiem partneriem, kuri nenoguruši strādās, lai atrastu mums nepieciešamos risinājumus,” pauda fon der Leiena.
Viņa norādījusi, ka līdz šim savākto finansējumu var uzskatīt tikai par starta sprintu, bet priekšā vēl maratons.
Tiek uzsvērts, ka pēc vakcīnas izstrādes ir jāparūpējas par to, lai to varētu saņemt arī nabadzīgākās valstis.
Lai arī Eiropas Savienības iniciatīva tiek saukta par globālu, tajā netika uzrunātas ASV, Indija un Krievija.
Eksperti arī norāda, ka pagaidām nav skaidrs, vai, piemēram, Eiropas farmācijas kompānijām saražotā vakcīna pirmkārt būs jātirgo tieši Eiropā.
Tikmēr jaunākie dati liecina, ka Eiropā vīrusa izplatība varētu būt sasniegusi savu augstāko punktu, jo kopumā saslimšanas gadījumu skaits sāk mazināties.
Savukārt ASV valdības prognozes nebūt nav iepriecinošas. Valdības iekšējie aprēķini liecina, ka līdz 1. jūnijam ik dienu saslimušo personu skaits varētu palielināties pat astoņas reizes, sasniedzot 200 000 inficēšanās gadījumu, kā arī 3000 mirušo dienā. Šajā situācijā Savienotās Valstis turpina pastiprināt arī savus uzbrukumus Ķīnai, valsts sekretāram Maikam Pompeo apgalvojot, ka arvien vairāk pierādījumu liecinot par koronavīrusa radīšanu laboratorijā Ķīnas pilsētā Uhaņā. Šim apgalvojumam gan nepiekrīt ne Pasaules Veselības organizācija, kas Savienoto Valstu apgalvojumus sauc par spekulatīviem, ne pat ASV galvenais epidemiologs Entonijs Fauci.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
Kopumā līdz maija sākumam ar Covid-19 visā pasaulē inficējušies vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēki, bet vairāk nekā 250 000 cilvēku miruši.
