Ar šādu paziņojumu Vašingtonā klajā nācis FIB direktors Džeims Komijs. Viņš gan veltīja asus pārmetumus Klintonei par nevērību, taču atzina, ka par līdzīgiem pārkāpumiem līdz šim neviena amatpersona nav sodīta.
Jau vēstīts, ka Klintones privātajā e-pasta serverī glabājušies vismaz 100 dokumenti, kam piešķirts slepenas un sevišķi slepenas informācijas statuss. Tie tur nonākuši laikā no 2009. līdz 2013.gadam, kad Klintone bija valsts ārlietu resora vadītāja.
Viņa pati iepriekš skaidroja, ka minētajiem dokumentiem slepenības statuss piešķirts ar atpakaļejošu datumu. Nav atklāts, ka informācija būtu nonākusi nevēlamās rokās.
Faktu, ka pret Klintoni notiek izmeklēšanas, savā kampaņā aktīvi izmantoja republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Viņš arī vaino Klintones laikā īstenoto ārpolitiku pašreizējās valsts drošība problēmās, kuras rada konflikti Tuvajos austrumos un džihādistu kustību izplatība.
