Sarunu centrā būs palīdzība Turcijai, kas patlaban ir stratēģiska valsts, lai apturētu bēgļu plūsmu uz ES valstīm.
Bēgļu krīze būs ES līderu sarunu centrālais temats un joprojām – kā atbalstīt Turciju, lai apturētu lielo imigrantu plūsmu uz ES.
Pēdējās sarunās ar Turcijas līderi Briselē, ES dalībvalstis politiski vienojās par iespējamu papildu palīdzību, kas nozīmē, ka bez jau apsolītajiem trim miljardiem eiro Turcijai varētu piešķirt vēl trīs miljardus eiro. Savukārt par katru bēgli, ko Turcija paņemtu atpakaļ no Grieķijas, ES pie sevis uzņemtu vienu sīrieti, kas jau tagad ir nonācis Turcijā.
Šis pagaidām ir teorētisks scenārijs, par kuru ir ļoti dažādas atsauksmes - no atbalsta līdz pat sīvai kritikai. Asi protestē starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, sakot, ka šāda vienošanās izskatās pēc tirgošanās ar cilvēkiem.
Arī pašu ES dalībvalstu starpā nav pilnīgi vienots atbalsts, jo ir virkne līderu, kuri uzskata, ka Turcija šādi šantažē Eiropas Savienību, cenšoties izsist sev pēc iespējas lielāku labumu.
Tā kā ES visam klāt ir apsolījusi aktīvāk pievērsties arī sarunām par Turcijas iestāšanos blokā un paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu, tad savu kritiku nav slēpusi Kipra. Prezidents Niks Anastasiads norādījis, ka Kipra negatavojas atbalstīt nevienas jaunas sarunu sadaļas atvēršanu ar Turciju, ja Ankara nepildīs iestāšanās sarunu līgumā noteiktos pienākumus. Tas nozīmē – ja neatzīs sadalītās Kipras grieķu daļas valdību. Turcijas un Kipras starpā valda jau desmitiem gadu ilgs saspīlējums pēc tam, kad Turcijas armija okupēja Kipras ziemeļu daļu, tādējādi pāršķeļot valsti uz pusēm.
Paredzams, ka sarunas būs smagas un ilgas. Saskaņā ar plānoto dienas kārtību, ES valstu līderiem tikai piektdien no rīta paredzēta tikšanās ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu, kuram izteiks piedāvājumu par sarunās nolemto.
Turcija, kurā mīt teju 75 miljoni iedzīvotāju, kopš Sīrijā plosās karš, ir uzņēmusi 2,7 miljonus bēgļu, taču lēš, ka valstī varētu dzīvot vēl vairāk. No šejienes liels skaits patvēruma meklētāju izmanto Turcijas krastos joprojām aktīvi darbojošos kontrabandistus, kuri, par dārgu naudu pārdodot laivas, dod cilvēkiem iespēju pārcelties uz Grieķiju un tālāk meklēt ceļu uz citām ES valstīm, lielākoties turīgākajām dalībvalstīm – Vāciju, Zviedriju.
ES atbalsts Turcijai ir mudinājis arī citas Sīrijas robežai blakus esošās, bet stratēģiski šobrīd ES mazāk nozīmīgās valstis, piemēram, Jordāniju un Libānu, atgādināt par milzīgo bēgļu slogu un vēlmi pēc lielākas ārējās palīdzības.
