Dienas notikumu apskats

Zolitūdes lietas tiesa: apsūdzētais būveksperts pārmet prokuratūrai paviršu darbu

Dienas notikumu apskats

Pēc slaktiņa koledžā Krimā meklē uzbrucēja līdzzinātājus

ES valstu nostājas par migrāciju joprojām pamatīgi atšķirīgas

ES valstu līderu samits Briselē: nostājas par migrāciju joprojām pamatīgi atšķirīgas

Diskusijas par to, ko darīt ar iebraucējiem, kuri nonāk Eiropā, joprojām ir iestrēgušas. Arī šīsdienas Eiropas Savienības valstu līderu samits Briselē nav nesis būtiskus rezultātus, jo valstu nostājas pamatīgi atšķiras. Latvija turpina uzstāt, ka jebkādai iebraucēju pārvietošanai starp dažādām Eiropas valstīm būtu jānotiek tikai un vienīgi brīvprātīgi.

Lai arī idejas par tā dēvētām “izkāpšanas platformām” Āfrikā vai par iebraucēju uzņemšanas centriem Eiropas krastos sākotnēji ir izklausījušās labi, praksē ir izrādījies, ka tās īstenot ir visai sarežģīti.

Valstu viedokļi atšķiras arī par Eiropas krasta un robežsardzes stiprināšanu. Daudzi to uzskata par labu ideju, kas tikai stiprinās Eiropas kopējās robežas aizsardzību. Turpretī Ungārijas premjers Viktors Orbāns iebilst, ka šādi tiks atņemta daļa no viņa valsts neatkarības. Orbāns uzstāj, ka tikai ungāru robežsargiem ir tiesības apsargāt Ungārijas robežu.

Vēl iepriekšējā samitā Zalcburgā uz jautājumu, kā atrisināt migrācijas problēmas, Orbāns atbildēja īsi: “Nelaist viņus iekšā. Un tie, kuri jau ir atbraukuši, ir jāsūta mājās. Tas ir ļoti vienkārši.”

Tomēr vairums Eiropas valstu līderu apzinās, ka risinājums nav tik vienkāršs. Bet atrast kopsaucēju ir visai grūti.

Latvija turpina uzstāt, ka imigrantu pārvietošanai starp Eiropas valstīm ir jānotiek tikai brīvprātīgi. Citas valstis domā, ka šādai sistēmai tomēr būtu jābūt saistošai un ar naudu solidaritāti nevar aizstāt.

Tomēr salīdzinājumā ar 2015. gadu iebraucēju plūsma jau ir samazinājusies par 95%. Tādēļ premjers Māris Kučinskis uzskata, ka vienīgais risinājums ir turpināt līdzšinējo ceļu.

“Nekas cits jau neatliek mums visiem kā stiprināt to ceļu, kur ir vienprātība. Tas nozīmē strādāt ar Āfrikas valstīm, ar vietām, kur rodas bēgļi, jo pārējos [jautājumos] vienprātību iegūt nebūs iespējams,” sacīja Kučinskis.

Austrija, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, gatavo priekšlikumus kā reformēt Dublinas regulu un nojaušams, ka varētu piedāvāt patvēruma meklētāju uzņemšanas obligāto kvotu vietā ieviest dalībvalstu maksājumus vai citāda veida atbalstu. Tomēr ceturtdien bija redzams, ka tam nav vienota atbalsta.

"Daļa valstu varbūt arī atbalsta, bet lielākoties tās valstis, kas saskārušās ar bēgļu jautājumu, diezgan kategoriski ir pret to un uzskata, ka Dublinas regula joprojām - kaut vai
iesaldētā stāvoklī, kaut zināms, ka strupceļš - bet diskusijas ir jāturpina," pastāstīja Kučinskis.

Nepieciešamība stiprināt sadarbību ar Āfriku ir izskanējusi no dažādām pusēm. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks īpaši atzīmēja Maroku. Tomēr, kā pasvītroja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, investīcijām darbavietu radīšanai Āfrikā ir nepieciešami atbilstoši resursi.

“Mēs esam to pacēluši sadarbību ar Āfriku jaunā līmenī. Tagad tās ir līdzvērtīgas attiecības. Šādas pārmaiņas bija ļoti nepieciešamas, jo Āfrika ir mūsu tuvākais kaimiņš. Tuvākajos gados mēs veiksim stratēģiskas investīcijas nākotnē,” teica Mogerīni.

Ir panākta arī vienošanās par to, ka janvārī Ēģiptē notiks īpašs samits ar Āfrikas valstu pārstāvjiem. Galvenais jautājums tajā būs migrācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti