ĪSUMĀ:
- Skaidrības par “Brexit” vienošanos joprojām nav, iespējams, jārīko vēl viens samits.
- Otrais būtiskais jautājums ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets.
- Rinkēvičs: valstu domstarpības par budžetu ir lielas.
- Vēl viens nozīmīgs jautājums - ES paplašināšanās.
- Francija jau vairākas reizes ir bloķējusi sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.
- Vairums valstu uzskata: sarunas atlikt nevar, tas palielinās Krievijai draudzīgo spēku ietekmi Balkānu valstīs.
“Brexit” sarunu vadītāji no Lielbritānijas un Eiropas Komisijas ir pavadījuši dažas aizvadītās dienas un naktis, mēģinot līdz pat rīta gaismai rast kompromisu. Neoficiālā informācija liecina, ka abām pusēm ir izdevies atrisināt lielāko daļu jautājumu, kas ir saistīti ar Īrijas un Ziemeļīrijas robežu.
Tomēr joprojām nav skaidrs, vai Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ceturtdienas vakarā varēs dot savu piekrišanu kādam vienošanās tekstam, vai arī tomēr tuvāko nedēļu laikā būs jārīko atkārtota sanāksme.
Tiek pieļauts arī tā dēvētais tehniskais izstāšanās sarunu pagarinājums līdz janvāra beigām, lai dotu laiku nopulēt juridiskās nianses.
Nav gan skaidrs, vai iespējamā jaunā vienošanās varētu gūt atbalstu Lielbritānijas parlamentā un arī Eiropas Parlamentā.
Otrais būtiskais jautājums ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) ir atzinis, ka domstarpības valstu vidū ir lielas.
“Faktiski jau 15 mēnešus pozīcijas nav tuvinājušās gandrīz nevienā būtiskā jautājumā,” sacīja Rinkēvičs.
“Dažāda veida detaļas ir risinātas, ir varbūt atrisinātas, bet par skaitļiem, par to, cik liels būs Eiropas Savienības budžets, kāda nauda būs paredzēta kohēzijai, kāda lauksaimniecībai, kāda tā saucamajām jaunajām prioritātēm – šeit viedokļi ir tikpat diametrāli pretēji, kādi tie bija pirms pusgada vai gada. Visi faktiski ir sapratuši, ka bez prezidentu un premjeru iesaistes šos jautājumus atrisināt nevar,” pastāstīja Rinkēvičs.
Tādas dalībvalstis kā Vācija uzstāj, ka nākamo septiņu gadu budžetam ir jābūt visai ierobežotam. Ja blokā būs par vienu dalībvalsti mazāk, tad arī budžetam ir jābūt mazākam. Tā nemitīgi atkārto Nīderlandes politiķi, kuri uzskata, ka būtu iespējams ievērojami samazināt atbalstu lauksaimniecībai.
Turpretī Francija saka, ka lauksaimnieki nekādā gadījumā nedrīkst saņemt mazāk. Latvija, tāpat kā vairums Centrālās un Austrumeiropas valstu, vēlas pēc iespējas lielāku budžetu.
Eiropas Parlamenta deputāti atgādina, ka no Eiropas Savienības tiek sagaidīts arvien vairāk, tādēļ dalībvalstīm būtu jāpiešķir atbilstoši līdzekļi visu prioritāšu izpildei. Šādu nostāju atbalsta arī Zaļās grupas deputāts no Vācijas Rasmuss Andresens.
“Mēs esam pārejas posmā. Ja mēs vēlamies panākt klimata neitralitāti un vienlaikus cīnīties ar nabadzību, ja mēs vēlamies rūpēties par iedzīvotāju sociālo aizsardzību, tad mums ir jāmaina sabiedrības un ekonomikas uzbūve. Un tam ir nepieciešami ieguldījumi. Bet tas nenozīmē, ka šī nauda būs vajadzīga arī turpmāko 10 -15 gadu laikā,” sacīja Andresens.
Visbeidzot, vēl viens nozīmīgs jautājums Eiropas Savienības valstu premjeru un prezidentu darba kārtībā būs bloka paplašināšanās. Francija jau vairākas reizes ir bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Vairums valstu uzskata, ka turpmākā sarunu atlikšana nav pieļaujama, jo vilcināšanās var palielināt Krievijai draudzīgo spēku ietekmi Balkānu valstīs.
Tādēļ daudzi līderi cer pārliecināt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu piekāpties un piekrist sarunu sākšanai vismaz ar Skopji. Pagaidām Parīze turpina uzstāt, ka paplašināšanās procesam ir nepieciešamas reformas un ka Eiropas Savienībai pietiek problēmu jau esošajā sastāvā.
