ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu budžetu un tautsaimniecības atveseļošanas paketi, ko abas valstis līdz šim bija nobloķējušas.

Polijas un Ungārijas premjeri atsauca savu veto, jo

tika panākts kompromiss, ka jaunais likuma varas mehānisms netiks pielietots, kamēr ES Tiesa nebūs paudusi savu atzinumu par tā likumību.

Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis sacīja, ka šis risinājums ļauj novilkt demarkācijas līniju starp cīņu pret korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu un citiem finanšu noziegumiem no vienas puses un likuma varas principiem no otras. Sajaukt tos esot bīstami, uzstāja Moraveckis.

"Šodien mēs jūtamies, ka mums varētu nepamatoti uzbrukt, bet, protams, ka nākotnē tā var būt jebkura valsts – Portugāle vai Itālija, Spānija, Grieķija, Francija, Austrija, Čehija, Ungārija un jebkura cita valsts arī varētu kļūt par uzbrukuma mērķi," klāstīja Moraveckis.

Uzvaru svinēja arī likuma varas mehānisma aizstāvji, jo iepriekš panāktā redakcija netika mainīta.

"Tagad mēs varam sākt īstenošanu un atjaunot mūsu ekonomikas. Mūsu vēsturiskā atveseļošanas pakete vadīs mūsu zaļās un digitālās pārmaiņas," tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. 

KONTEKSTS:

Ungārija un Polija 16. novembrī uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.  Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā..

Šīs domstarpības draudēja aizkavēt 1,8 triljonu eiro lielā ES budžeta un 750 miljardu eiro lielā palīdzības plāna pieņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt