Vakcīnu trūkums rada galvassāpes pilnīgi visiem ES valstu līderiem. Un Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par vakcīnu eksporta ierobežojumu, ko daži uzskata par aizliegumu, ir izmisuma pilns solis, kā šo situāciju risināt. Lai gan oficiāli tas netiek atzīts, šis solis ir vērsts pret Lielbritāniju, jo ES britiem ir eksportējusi 10 miljonus Eiropā saražotu vakcīnu, bet briti no savām farmācijas rūpnīcām uz Eiropu – nevienu vakcīnu.
Taču, neraugoties uz pieaugošo politisko spiedienu mājās, valstu līderi nav vienoti par šādu vakcīnu eksporta ierobežojumu. Beļģija, Dānija, Zviedrija un citi to nevēlas, baidoties no iespējamās citu valstu atriebības un piegādes ķēžu traucējumiem. Savukārt Francija, Vācija un Itālija stingri atbalsta vismaz draudus par stingrākiem ierobežojumiem.
Arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pirms Eiropadomes bija noskaņots ļoti kareivīgi: “Kad 70 miljoni devu tiek eksportēti uz citām pasaules valstīm un Eiropai netiek piegādāta neviena deva, tas ir nepareizi. Eiropas Komisijas prezidente cīnās dienu un nakti. Un, kad viņa uzskata, ka eksporta kontrolei ir jēga, mums viņa būtu pilnībā jāatbalsta.”
Tikmēr Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirms samita sākuma Latvijas Radio sacīja, ka viņš aicinās pārējo valstu kolēģus piekrist pārdalīt papildu iegādātos 10 miljonus „Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu, lai aizpildītu iztrūkumu Latvijā, Bulgārijā, Čehijā un vēl trīs dalībvalstīs. Kariņš atkārtoja, ka ņemot vērā Eiropas vienoto tirgu, ir ļoti būtiski, lai visas valstis vienlaicīgi sasniegtu līdzīgu vakcinācijas līmeni.
„Izpratne ir. Jautājums ir par konkrētu risinājumu. Es prognozēju, ka mēs šodien starp valstu līderiem runāsim. Es arī, protams, vēlreiz izklāstīšu Latvijas kopējo situāciju.
Bet es nesagaidu, ka mēs nonāktu pie viena, otra vai trešā konkrētā risinājuma, jo tāds vēl nav nobriedis.
Eksperti ir strādājuši, bet nav tik tālu, ka būtu konkrēts risinājums pieņemams,” atzina Kariņš.
Vēl viens risinājums, uz ko mudina Vācija – lai Eiropas Komisiju iegādājas Krievijā ražotās “Sputnik” vakcīnas devas, kas vēl nav apstiprināta lietošanai ES. EK prezidente fon der Leiena gan bažījas, kāpēc Krievija tik ļoti tās vēlas sūtīt uz ārzemēm, jo, šķiet, ka daudzi tās pilsoņi netiek vakcinēti.
ES valstis nav vienotas arī attiecībā uz “digitālo zaļo sertifikātu”, kas palīdzētu atvieglot ceļošanu. Eiropas Komisija ir izstrādājusi koncepciju, bet dažas valstis ir bažīgas par datu privātumu un nepieciešamību izstrādāt tehnoloģiju, kas kalpotu kā savietojuma platforma.
Ceturtdienas, 25. marta, vakarā ES līderus uzrunās arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš pievienosies Eiropadomes videokonferencei. Baidens, protams, Briselē būs gaidītāks nekā viņa priekšgājējs Baltajā namā Donalds Tramps, taču maz ticams, ka Baidens piedāvās izkļūt no vakcīnu piegādes bedres.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienībā ar abām devā pret Covid-19 vakcinēti ir tikai mazliet vairāk nekā 4% iedzīvotāju. Latvijā apmēram 1%, Vācijā 4,2%, bet mazajā Dienvideiropas valstī Maltā – 9%.
