“Brexit” process ir bijis mokošs, un tas maksājis politisko karjeru diviem britu premjeriem – Deividam Kameronam un Terēzai Mejai.
Ieguvēji ir britu pašlepnums – “gribējām atgūt suverenitāti un izstājāmies”. Nevajag nācijas pašlepnumu novērtēt par zemu, pat ja tam nav racionāla pamatojuma.
Uz robežas varēs nopirkt alkoholu un cigaretes bez nodokļiem “Tax free” veikalos.
Bet no ekonomikas viedokļa – ieguvēju nav.
Ražotājiem labā ziņa, ka pirms Ziemassvētkiem noslēgtais jaunais līgums paredz, ka starp abām pusēm nebūs tarifu vai kādas kvotas precēm, taču muitas formalitātes tagad ir jākārto, jo briti vairs nav ne vienotajā tirgū, ne muitas savienībā.
Franči, piemēram, pieņēmuši tagad vēl 700 muitniekus, lai tiktu ar darbiem galā.
Pakalpojumu sniedzējiem un finanšu sektoram jaunais tirdzniecības līgums nav tik laba ziņa. Britu bankām nebūs vairs tik vienkārši strādāt Eiropā.
Daudziem pakalpojumu sniedzējiem būs atšķirības. Piemēram, britu šefpavāriem Eiropā vajadzēs darba vīzu un arī savu sertifikātu atzīšanu.
Cilvēku brīva pārvietošanās starp Lielbritāniju un ES valstīm ir beigusies. Lielbritānijā to aizstāj ar jaunu – "uz punktiem balstītu" imigrācijas sistēmu. Tūristus tas neskar, ja uzturēšanās nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā – citādi vajadzēs vīzu. Un no rudens vajadzēs pasi, nepietiks ar ID karti.
Līdz galam nav skaidrs, kā būs ar viesabonēšanu – kā katrs mobilo sakaru operators noslēgs līgumu ar kolēģiem otrā pusē.
Briti vairs nākotnē nebūs “Erasmus” programmā, kas studentiem gan Eiropā gan Lielbritānijā, manuprāt, ir zaudējums.
Lielbritānijas policija ir zaudējusi tiešsaistes piekļuvi ES mēroga datubāzēm par sodāmības reģistriem, pirkstu nospiedumiem un meklētajām personām.
Pašlaik situācija uz robežas ir mierīga – rindu nav. Bet tas skaidrojams ar to, ka britu uzņēmumi iepirka krājumus pirms Ziemassvētkiem, tāpēc veidojās lielās rindas ar smagajām mašīnām pie ostām.
Eksperti lēš, ka janvārī pārvadājumi būs krietni mazāki, un tas ļaus sistēmai piemēroties.
Starp Franciju un Lielbritāniju ir tā dēvētā viedā robežā. Šoferi Lielbritānijā aizpilda papīrus internetā, iegūst svītrkodu, ko Duvrā noskenē, tad viņu numurzīmes noskenē un tad sistēma izanalizē riskus, un viņi saņem paziņojumu - ierodoties Kalē, jābrauc pa zaļo vai oranžo koridoru uz papildu pārbaudēm. Bet franču un britu sistēmas nav sinhronizētas. Tāpēc problēmas var būt. Tā kā 30% pārtikas Lielbritānijā ir ievesta no ES, tad ar augļu piegādi no Eiropas dienvidiem var būt aizkavēšanās.
“Brexit” arī parādīja, ka 27 ES dalībvalstis var būt vienotas. Bažas, ka briti katrai valstij kaut ko piesolīs un sašķels ierindu, tādējādi gūstot priekšrocības sarunās, nepiepildījās. Politiskās partijas Francijā, Nīderlandē, Vācijā, kas bija par savu valstu izstāšanos no ES, vairs uz to neaicina.
Tikmēr Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījusi: “Eiropa – Skotija drīz būs atpakaļ! Atstājiet gaismu ieslēgtu!”
Bet ES ir atvieglojums, ka “Brexit” process ir beidzies, jo tas bija mokošs. Bet par “Brexit” pašu, protams, pauž nožēlu. Vai neoficiāli ES grib, lai briti tomēr ar seju iekrīt dubļos – jā. Eiropas idejai plaukstoša un ietekmīga Lielbritānija nebūs pati labākā ziņa. Bet oficiāli, protams, tā netiek teikts, jo briti arī pēc “Brexit” ir svarīgs partneris gan tirdzniecībā, gan NATO. Pagaidām arī nekas neliecina, ka britu ekonomikai priekša labi laiki – drīzāk pretēji.
