Pētījums parāda, ka vairāki narkotiku veidi, piemēram, heroīns, atkal kļuvuši populāri. Un narkobiznesam bieži ir ciešas saistības arī ar terorismu.
Nauda un vara joprojām ir lielākais dzinulis narkotiku biznesam gan pasaulē, gan Eiropā, secina eksperti, un šī ir joma, kas spēs izdzīvot, izmantojot dažādus pasaules procesus, konfliktus un politiskās maiņas.
Arvien biežāk redzams, ka terorisms ir saistīts ar narkotiku biznesu, jo tieši šāda kriminālā pagātne ir bijusi vairākiem Parīzes un Briseles spridzinātājiem.
„Drošība šajā tumšajā sfērā kļūst arvien aktuālāka,” uzsver par migrāciju un iekšlietām atbildīgais Eiropas komisārs Dimitris Avramopuls.
„Iepriekš koncentrējāmies uz sociālo dimensiju, bet tagad redzam, ka drošība kļūst vienlīdz aktuāla, un tas mūs vēl vairāk mudina darboties ātri, pamatīgi, un efektīvi,” norāda komisārs.
Narkotikas, pēc komisāra teiktā, ir milzīgs bizness un aizņem vienu piekto daļu no visiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Katru gadu Eiropā cilvēki narkotikām tērē 24 miljardus eiro. Kopumā arvien populārākās narkotikas Eiropā ir marihuāna, kas aizņem 38% no visa tirgus, seko heroīns, kokaīns, amfetamīns, ekstazī tabletes un arvien populārākās kļūst arī jaunas psihoaktīvās vielas.
Par to, ka noziegumu ceļiem ir tendence saplūst un stiprināties, liecina arī fakts, ka narkobiznesa pēdas ir manāmas arī tādos Eiropai jaunos draudos kā cilvēku kontrabanda.
„Eiropol” direktors Robs Vainraits stāstīja, ka „viena trešā daļa Eiropas organizētās noziedzības grupu visā Eiropā ir iesaistītas tieši narkotiku biznesā, no kurām divas trešdaļas nodarbojas ar virkni citiem krimināliem darījumiem, un arī redzams, ka vismaz 25 procenti no cilvēku kontrabandistiem, kuri pelna baltu naudu cilvēku nogādāšanā uz Eiropu, ir iesaistīti arī narkotiku tirdzniecībā”.
“Līdz ar to mēs redzam, ka šis noziegumu spektrs ir ārkārtīgi plašs, kas padara vēl grūtāku šo uzdevumu reaģēt un cīnīties ar to,” sacīja „Eiropol” direktors Robs Vainraits.
Narkotiku tirgū arvien būtisku lomu spēlē internets, kas ieņem aizvien plašāku nišu. Tas, kā norāda eksperti, ļauj tirgotājam un pircējiem palikt anonīmiem, nesatiekoties aci pret aci. Taču attīstās arī jauni narkotiku izejvielu audzēšanas, piegāžu punkti un tirgus kopumā kļūstot arvien plašāks. Heroīnu arvien aktīvāk ieved no Dienvidāfrikas, savukārt Rietumāfrika kļūst aizvien aktīvāka amfetamīna tirgotāja. Savukārt viens no galvenajiem koridoriem narkotisko vielu nogādāšanai Eiropā joprojām ir Balkānu valstis.
