ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme Briselē sasaukta pēc Francijas lūguma un asiņainajiem teroraktiem Parīzē. Uz tās darba galdā bija vairākas ieceres, kā rīkoties situācijā, kad ES teritorijā plašumā vēršas terorisma draudi. Atklājas arvien vairāk nepilnību, kuras, iespējams, nav ļāvušas Parīzes traģēdiju novērst jau laikus.
Ministri vienbalsīgi atbalstījuši Francijas ierosinājumu pašos pamatos pārskatīt Šengenas vienošanos, kas ļautu uz ES ārējām robežām regulāri un daudz stingrāk kontrolēt ne tikai iebraucējus no malas, bet arī ES pilsoņus, jo kā zināms, ka Parīzes teroraktu īstenotājiem ir bijušas Francijas un Beļģijas pases.
Turpmāk ceļotājiem pārbaudīs ne tikai personas datus apliecinošus dokumentus, bet arī viņu personīgo informāciju kontrolēs datubāzēs.
Kad tas praktiski stāsies spēkā, pagaidām gan nav zināms, jo vēl ir jāiegūst atbalsts Eiropas Parlamentā. Cik vien drīz iespējams - sacīja Eiropas Savienībā prezidējošās Luksemburgas iekšējās drošības ministrs Etjēns Šneiders: “Tagad vissvarīgāk ir panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Pēc šīs tikšanās mums būs sanāksme ar Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vadītāju, un mēs centīsimies izskaidrot, cik šis viss ir steidzami. Mēs ceram, piemēram, galīgo vienošanos par avio pasažieru datu reģistru panākt jau nākamajā Eiropas iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē decembra sākumā. Nepietiek tikai vienoties par lēmumiem, ir ārkārtīgi svarīgi to steidzami arī ieviest.”
Arī Latvijas ārējā austrumu robeža būtu jāstiprina, taču finansējums tam ir nepietiekams, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš sarunās Briselē pārstāvēja Latviju.
“Skaidrs, ka attiecībā uz austrumu robežu iesākts projekts Krievijas–Latvijas robežas izveidei un ierīkošanai, taču pilnīgi noteikti finansējums nav pietiekams. Tā ir viena no prioritātēm, un es ceru – ja nākamā gada budžetā būs tādas iespējas, pilnīgi noteikti tās jānovirza šim mērķim. Migrācijas plūsmas ir ļoti mainīgas, un, ja viena valsts sakārto savu robežu, šīs plūsmas mainās,” sacīja Kozlovskis.
Robežas Eiropas Savienības iekšienē joprojām lielākajā daļā paliek neskartas, un tas nozīmē, ka ceļošanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā nekas nemainās.
Izņēmums gan ir Francija, kas, kā apstiprināja tās iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs, paturēs tiesības uz laiku īstenot kontroles uz savas valsts robežām: „Mana valsts saglabās kontroles uz robežām līdz pat terorisma krīzes beigām. Tas ir svarīgi Francijas cilvēku drošībai, un tas ir skaidri un gaiši jāpasaka. Francijā joprojām ir ļoti augsts draudu līmenis, un mūsu pienākums ir pasargāt pašu cilvēkus, tāpēc robežas kontrolēsim.”
Arī LTV Kozlovskis apliecināja, ka nav plānu slēgt vai izbeigt brīvas ceļošanas - Šengenas zonas - darbību, bet gan stiprināt ārējās robežas. Aizkulisēs gan spriež par “mini Šengenas zonu”- kurā būtu Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija un Austrija, bet pašlaik tās ir tikai spekulācijas, no Briseles ziņoja LTV korespondente Ilze Nagla.
Ministri lēmuši arī padarīt stingrākus likumus, kas attiecas uz ieroču apriti Eiropas Savienības teritorijā.
Proti, novērst to, ka lietošanā atgriežas deaktivizēti ieroči, kādi ir bijuši Parīzes slaktiņa īstenotāju rīcībā.
Lemts arī stiprināt informācijas apmaiņu ES drošības dienestu starpā, kas Parīzes slaktiņu rezultātā parādās kā ļoti nopietns visas Eiropas Savienības vājais punkts. Kā piektdien žurnālistiem Briselē norādīja par iekšlietām un migrāciju atbildīgais Eiropas Komisārs Dimitris Avramopuls, konstatēts, ka no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ar slepeno dienestu informāciju apmainās tikai piecas. Komisārs uzskata, ka būtu veidojams visas ES kopīgs slepenais dienests. Viņš gan atzīst, ka tā ir tāla nākotne, jo daudzām dalībvalstīm varētu būt iebildes dalīties ar informāciju, kas būtiska nacionālajai drošībai.
Nākamnedēļ iekšlietu ministru vienošanos vētīs Eiropas Parlamentā, sesijā Strasbūrā, kur arī balsos par deputātes no Francijas Rašidas Dati ziņojumu, kas aptver vairākus priekšlikumu tam, kā pārtraukt cilvēku radikalizēšanos un vervēšanu teroristu grupās tepat Eiropā.
Politiķi aicina dalībvalstis arī stiprināt radikalizācijas novēršanas centrus, ieviest stingrākas kontroles naudas plūsmai, kas Eiropā ienāk no citām valstīm un atbalsta dažādas musulmaņu organizācijas, garīgos līderus un mošejas Eiropā, ka arī, sadarbībā ar lielākajām globālā tīmekļa kompānijām, piemēram, „Twitter”, „Facebook” un citām noteikt stingrākas kontroles saturam, kas parādās internetā.
Jau ziņots, ka ES iekšlietu un tieslietu ministri Briselē tikās, lai vienotos par steidzamiem lēmumiem cīņai ar terorismu. Ministru sarunu galdā bija priekšlikumi ieviest stingrāku avio pasažieru datu reģistru, ierobežot šaujamieroču apriti, stiprināt ES ārējo robežu un citi.
Ārkārtas sanāksme sasaukta pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē, kuru piektdienas, 13.novembra, vakarā satricināja teroraktu vilnis - sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti aptuveni 350 cilvēki.
Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš".
