ES ministri vienojas par 160 000 bēgļu pārvietošanu, bet ne kvotām

Pirmdien, 14.septembrī, Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri politiski vienojušies par 160 tūkstošu bēgļu pārvietošanu, atklāja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Bet vienošanās par kvotu sadali dalībvalstu starpā nav panākta.

“Mums ir politiska vienošanās par 160 000 [cilvēku] pārvietošanu, bet mēs vēl neesam panākuši vienošanos par kvotām,” de Mezjēra sacīto citē ziņu aģentūra AFP.

 Par kvotām spriedīs nākamajā sanāksmē, kas paredzēta 8.oktobrī. 

Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs savukārt paziņoja, ka dalībvalstis centīsies panākt, lai nelegālie imigranti, kas nebēg no kara vai vajāšanas, tiktu nosūtīti atpakaļ. Vienlaikus viņš kritizēja valstis, kuras atsakās no solidaritātes principa ievērošanas un nevēlas piekrist kvotām. Pirmkārt tās esot Višegradas līguma valstis - Polija, Čehija un Ungārija. 

Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone apliecināja, ka pirmdien balsojuma par bēgļu pārvietošanu pagaidām nav bijis: “Šodien nebalsoja. Šodien arī nebija plānots juridisks balsojums. Šodien bija plānota politiska vienošanās. (..) Mums nav izdevies vienoties par Padomes secinājumiem, kam ir nepieciešama valstu vienprātība, jo atšķīrās dalībvalstu viedokļi par to, vai šim pārvietošanas mehānismam būtu jābūt brīvprātīgam, vai tas ir balstīts uz kvotu principa. Un mūsu gadījumā mums nebija mandāta vispār nekam.”

Gala vienošanās gan varētu tikt panākta nākamajā iekšlietu ministru sanāksmē 8.oktobrī, jo tam nav nepieciešama visu valstu piekrišana. Līdz ar to, pat ja Latvija balsos “pret”, tā, visticamāk, paliks mazākumā. 

Iepriekš ministriem izdevās vienoties par to 40 tūkstošu bēgļu izmitināšanu, kas pašlaik jau atrodas Itālijā un Grieķijā, no Briseles vēstīja LTV korespondente Ilze Nagla.

Iekšlietu ministri arī vienojušies, ka bēgļu krīze jārisina kompleksi. Nav pieņemama ne totāla robežu slēgšana, ne to pilnīga atvēršana patvēruma meklētājiem no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Ministri arī atbalstīja tādu mazāk diskutablu jautājumu kā otro posmu cīņā ar kontrabandistiem - nolemts ļaut Vidusjūrā neitrālajos ūdeņos aizturēt  kontrabandistus un iznīcināt to laivas.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki. 

Eiropas Savienības iekšlietu ministru diskusijās par bēgļu pārvietošanu nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un Nacionālā apvienība - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu.

Tikmēr Ārlietu ministrija ziņojumā valdībai uzsvērusi, ka atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti