“Tas lielākais izaicinājums bija, ka dalībvalstis varētu iestāties par Šengenas zonas slēgšanu, tomēr mēs palikām vienprātīgi, ka mums jādara viss, lai saglabātu šo sistēmu brīvi pārvietoties, paredzot vairāk praksē tās iniciatīvas, kas bijušas: ārējās robežas stiprināšana, personu identifikācija, efektīvāks atgriešanas mehānisms,” pastāstīja Kozlovskis.
Viņš norāda, ka valstis vienojušās praksē vairāk ieviest tās iniciatīvas, kuras jau ir ES rīcībā, piemēram ārējo robežu stiprināšana.
Ministri ir vienojušies par kopīga aviopasažieru datu reģistra izveidošanu. Debates nebija vieglas, jo vairākas valstis uzskatīja, ka šāds saraksts varētu balansēt uz robežas ar personu datu aizsardzību.
Reģistra obligāta ieviešana ir plānota līdz gada beigām, kad galavārds būs jāsaka arī Eiropas Parlamentam. Vienošanās paredz direktīvu, kas dalībvalstīm būs obligāti ieviešama divu gadu laikā.
“Latvijas puse gatava atbalstīt iespējami stingrāku regulējumu, taču jāsaprot – lai šī direktīva tiktu pieņemta, jāatrod zināms kompromiss. Un tas tika panākts. Praktiski tas nozīmē, ka gaisa pārvadātājiem būs atbilstošām vienībām, kas ir katrā dalībvalstī, par pasažieru datiem – gan biļešu rezervācijas vieta, gan vārds un uzvārds, gan maksāšanas veids - attiecīgi jāziņo pirms izlidošanas un brīdī, kad pasažieri ir iekāpuši. Tas ļautu mums identificēt aizdomās turamo personu pārvietošanos,” pastāstīja Kozlovskis.
Tāpat ES dalībvalstis izveidojušas pastāvīgu forumu sarunām ar lielākajām pasaules interneta kompānijām, piemēram „Google”, „Facebook”, „Twiiter” un citām, lai kopīgi cīnītos pret to informāciju, kas nonāk globālajā tīmeklī un aicina uz naidu, kā arī vervē pieslieties džihādistiem.
“Tur pamatmērķis nosprausts – maksimāli darīt visu, lai identificētu gan naida runas, gan propagandas vēstījumus un attiecīgi tos dzēstu no interneta. Un arī iespējami vairāk izveidot propagandas pretstāstu. Pagājušajā gadā tika izveidota speciāla vienība Eiropolā, kas paredzēta ziņošanai par interneta saturu. Tas nozīmē to, ka dalībvalstis ziņo vienībai par šāda veida terorisma propagandas vai naida runas gadījumiem. Laikā līdz novembrim identificēti vairāk nekā tūkstotis šādu ziņojumu, no kuriem vairāk nekā puse dzēsti. Pašlaik strādā 7-8 eksperti, un pierādīts, ka tas ir samērā efektīvs rīks. Nolemts turpināt šādas vienības darbu un stiprināt kapacitāti,” norādīja ministrs.
