Migrācija un tūkstošiem patvēruma lūdzēju pie valstu robežām Eiropas Savienībai liek domāt gan par bēgļu uzņemšanu, gan arī vienlaikus par robežu stiprināšanu, lai spētu kontrolēt, kad Eiropā nonāk no kara zonas bēgošie un kad ekonomiskie bēgļi, kas lūkojas pēc labākas dzīves.
Robežas ir jāstiprina, uzskata arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma: “Mums vajadzētu [saprast], ko mēs darām tālāk – pirmkārt, tā ir robežu stiprināša. Runāšu arī par austrumu robežu, jo šodien arī saņēmu ziņu, ka vēl grupa bēgļu no Irākas šķērsojusi [robežu].”
Viena no iecerēm uz ES līderu galda ir par kopīgas visas ES robežsardzes izveidošanu.
Jau pašlaik Eiropā ir robežuzraudzības aģentūra „Frontex”, kas koordinē sadarbību starp dalībvalstīm robežu uzraudzībā. Piemēram, kad sākās ļoti lielās bēgļu plūsmas, „Frontex” uzdevums bija apzināt situāciju valstīs un ziņot par nepieciešamo, piemēram ekspertiem, ekipējumu un tamlīdzīgi. Taču ES arvien aug pārliecība, ka „Frontex” spēki ir par mazu, un tie vai nu būtu jāpaplašina, vai arī jārada kas pilnīgi jauns.
Par kopīgas Eiropas Savienības robežsardzes izveidošanu ļoti iestājas, piemēram, Francija. Praktiski tas nozīmētu, ka nepieciešamības gadījumā, piemēram, Latvijas robežas kopā ar mūsu robežsargiem varētu uzraudzīt arī vācieši, poļi un tamlīdzīgi.
Palielinoties bēgļu plūsmai, valstīm var rasties situācijas, ka ar pašu spēkiem ir par maz, un tad būtu jālūdz palīgā arī citu valstu speciālisti.
Taču dalībvalstu domas dalās, jo daļa uzskata, ka tas būs sarežģīti un pilnīgi pietiktu ar esošo struktūru spēcināšanu. Arī Latvijas pozīcija ir nesteigties. “Mēs esam piedāvājuši desmit ekspertus, kas ir rindā. Bet, ja mēs runājam par robežsardzi, uzskatu, ka “Frontex” stiprināšana ir ļoti svarīga. Kā vienu no [risinājumiem] stingrākai robežapsardzei redzu “Frontex” stiprināšanu, jo tā jau ir izveidota,” norādīja Straujuma.
Plānots, ka decembrī Eiropas Komisija nāks klajā ar visai ambiciozu Eiropas robežsardzes plānu.
Līdzās šim jautājumam dalībvalstu vadītāji sanāksmē īpaši pievērsīsies arī Turcijai, kas ir Sīrijas kaimiņiene un uzņēmusi ļoti lielu bēgļu skaitu. Turcijā strauji pieaug arī cilvēku kontrabandistu skaits, kuri no Turcijas krastiem bēgļus laivās gādā pāri uz Grieķijas salām. Turcijas spēja ierobežot šo plūsmu un cīnīties ar kontrabandistiem Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, tādēļ uz līderu galda ir tā sauktais Turcijas rīcības plāns.
Ankara ir gatava sadarboties un gādāt par bēgļu plūsmas apturēšanu, taču tai ir arī virkne nosacījumu, ko tā lūdz izpildīt Eiropas Savienībai. Turcija vēlas izdevīgāku vīzu režīmu ar ES, progresu sarunās par pievienošanos ES, kas ilgst jau gadiem un kam īsti neredz galu, kā arī lielāku Eiropas Savienības finansiālo iesaistīšanos.
Brisele Turcijai ir apsolījusi ap miljardu eiro atbalstu. Lauvas tiesu piešķir Eiropas Komisija, bet 500 miljonu ir jāiegūst citā ceļā. Dalībvalstīm tagad jāsaprot, vai tas nāktu no nacionālajiem maciņiem, vai tomēr atrodot kādu pārskatāmu pozīciju Eiropas Savienības budžetā. Šajā tikšanās reizē līderi, visticamāk, par summām nevienošoties, taču palīdzību nāksies atrast. „Latvija, protams, piedalīsies, jo vissvarīgākais, lai mums nebūtu bēgļi sajaukumā ar ekonomiskajiem migrantiem,” sacīja Straujuma.
