EP sāk uzklausīt nākamos EK komisārus; lielākie jautājumi par Ungārijas un Rumānijas kandidātiem

Eiropas Parlamentā (EP) pirmdien, 30. septembrī, sāksies topošo komisāru uzklausīšana. Šī procedūra ilgs aptuveni pusotru nedēļu. Lielākais jautājums pašlaik ir par to, kas turpmāk notiks ar kandidātiem no Ungārijas un Rumānijas, kurus interešu konfliktu dēļ ir noraidījuši Eiropas Parlamenta Juridiskās komisijas deputāti.

ĪSUMĀ: 

  • Pirmo reizi EP komiteja nolemj noraidīt EK komisāra amata kandidātus – interešu konflikta dēļ neatbalsta Ungārijas un Rumānijas pārstāvjus.
  • Ungārijas kandidātam, bijušajam tieslietu ministram pārmet arī viņa lomu demokrātijas mazināšanā valstī.
  • Ungārijas valdība: Tā ir atriebība par nevēlēšanos uzņemt migrantus.
  • Rumānijas kandidāte neesot norādījusi deklarācijā gandrīz miljonu eiro lielu parādu.
  • Kā rīkoties tālāk ar Ungārijas un Rumānijas kandidātiem, būs jālemj  nākamās EK vadītājai fon der Leienai.
  • Mediji: Uzklausīšanas laikā var “izkrist” arī citi - min Francijas, Beļģijas, Čehijas un Igaunijas kandidātu vārdus.
  • Latvijas kandidātu Valdi Dombrovski uzklausīs vienu no pēdējiem 8. oktobrī.

Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas lēmums noraidīt Ungārijas un Rumānijas izvirzītos kandidātus Eiropas Savienības komisāra amatam ir sagādājis pamatīgas galvassāpes. Nekas tāds līdz šim vēl nav noticis.

EP sāk uzklausīt nākamos EK komisārus; lielākie jautājumi par Ungārijas un Rumānijas kandidātiemArtjoms Konohovs
    Juridiskās komitejas locekle un kreiso grupas līdzpriekšsēdētāja Manona Obrī ir paziņojusi, ka deputātu lēmums ir pilnīgi skaidrs. Tādēļ parlamenta priekšsēdētāja Dāvida Sasoli lūgums komitejai rakstiski noformulēt savu atzinumu varētu būt izmisīgs mēģinājums mainīt deputātu nostāju.

    Interešu konflikts gan nav vienīgais, kas tiek pārmests Ungārijas kandidātam, bijušajam tieslietu ministram Lāslo Tročāņi. Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājai Ska Kellerei ir nepieņemama arī viņa loma demokrātijas vājināšanā savā valstī.

    “Ir skaidrs, ka Orbāna valdība nav nosūtījusi uz Briseli vispiemērotāko kandidātu komisāra darbam. Tas ir skaidrs signāls ne tikai Eiropas Parlamentam, bet arī Eiropas Komisijai un tās vadītājam – gan esošajam, gan nākamajam. Tas ir skaidrs signāls, un mēs to esam uztvērušu. Viņam ir tāda pagātne, ka to nav iespējams izdzēst ar skaistiem solījumiem,” norādīja Kellere.

    Kā jau bija sagaidāms, Ungārijas valdības pārstāvji paziņoja, ka viņu kandidāta noraidīšana esot deputātu vairākuma atriebība Budapeštai par nevēlēšanos uzņemt iebraucējus no musulmaņu valstīm. Tā ir viena no ierastajām Viktora Orbāna valdības atbildēm uz jebkādu kritiku.  

    Tomēr Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers atgādināja, ka kādam no Ungārijas valdošās partijas nākamajā Eiropas Komisijā tomēr būs jāstrādā.

    “Nākamajā Eiropas Komisijā būs kāds no “Fidez” partijas. No tā nav iespējams izvairīties, jo Viktoram Orbānam ir tiesības izvirzīt savu kandidātu,” atgādināja Vēbers.

    Otra noraidītā kandidāte, rumāniete Rovana Plumba, neesot norādījusi deklarācijā gandrīz miljonu eiro lielu parādu. Nav arī skaidrs, no kādiem ienākumiem viņa šo parādu atmaksā.

    Gala lēmums par to, kā rīkoties tālāk ar Ungārijas un Rumānijas kandidātiem, būs jāpieņem topošās komisijas vadītājai Urzulai fon der Leienai.  

    Pastāv iespēja, ka noklausīšanās laikā varētu izkrist arī vēl kāds no kandidātiem. Iespējams, ka tas būs kāds, kurš pārstāv trešo valdošās koalīcijas grupu, proti “Renew Europe”. Te tiek minēts gan Francijas, gan Beļģijas, gan Čehijas un Igaunijas kandidātu vārdi.

    Tāpat daudzus deputātus ir izbrīnījusi fon der Leienas radošā pieeja komisāru amatu nosaukumiem, it sevišķi komisāra krēsls Eiropas dzīvesveida aizsardzībai, kas sevi ietver arī migrāciju. Tomēr Vēbers aizstāv šo izvēli un arī fon der Leiena pagaidām nav bijusi gatava piekāpties.

    “Es pastāvu uz Eiropas dzīvesveida aizsardzības ideju. Kur ir problēma ar šo nosaukumu? Es tajā neko sliktu nesaskatu. Šis cilvēks atbildēs par visu, kas ir saistīts ar Eiropas iedzīvotājiem. Bet svarīgi ir precīzi noformulēt, ko īsti nozīmē Eiropas dzīvesveida aizsardzība. Tas nozīmē slīkstošu cilvēku glābšanu Vidusjūrā, nevis ostu aizvēršanu viņiem. Tas nav nekāds Eiropas dzīvesveids,” skaidroja Vēbers.

    Latvijas izvirzītais kandidāts Valdis Dombrovskis kopā ar diviem pārējiem fon der Leienas izpildvietniekiem tiks uzklausīts kā viens no pēdējiem, jo viņam tiek uzticēts augsts amats.

    Eiropas Reformu centra pētniece Agata Gostinska-Jakubovska uzskata, ka Dombrovska paaugstināšana līdz Fransa Timmermansa un Margrētes Vestageres līmenim ir bijis pareizs solis.

    “Daudzi saka, ka fon der Leiena izdarīja diezgan gudru gājienu. Šādi viņa panāca politisko līdzsvaru starp izpildvietniekiem. Viņi pārstāv visas trīs politiskās grupas. Un fon der Leiena ir skaidri virs viņiem,” skaidroja Gostinska-Jakubovska.

    Arī Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lambertss sarunā ar žurnālistiem ir slavējis Dombrovska paveikto ilgtspējīgo un zaļo finanšu jomā. Tādēļ var paredzēt, ka viņa noklausīšanās 8. oktobrī varētu noritēt visai gludi.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti