Sarunas par ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem ilga jau kopš februāra, jo EP nebija apmierināts ar dalībvalstu vadītāju panākto vienošanos. Galvenā cīņa bija ne tik daudz par budžeta apmēru, cik daudz par dažādiem nosacījumiem, lai būtu iespējams iztērēt patiešām visu budžetā paredzēto naudu.
Arī tagad Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs nebūt nebija sajūsmā par panākto vienošanos. „Manuprāt, tas nav labākais iespējamais risinājums. Bet tas ir labākais, par ko mēs šeit varējām panākt vienošanos. Un, ja ir jāizvēlas starp neko un kaut ko, es vienmēr uzskatu, ka 1% no kaut kā ir vairāk nekā 100% no nekā. Tādēļ es varu samierināties ar rezultātu un es cīnīšos, lai to aizstāvētu,” sacīja Šulcs.
Viens no lielākajiem kompromisiem paredz, ka budžets tiks pārskatīts pēc dažiem gadiem, lai to pielāgotu tā brīža situācijai. Pēc parlamenta domām tas ļaus nodrošināt, ka nauda tiks izmantota pilnībā un tieši tur, kur tas ir nepieciešams. Pašreiz, kā zināms, valstis ne vienmēr spēj apgūt visu tām paredzēto fondu naudu, bet šos neiztērētos līdzekļus nav iespējams novirzīt citiem mērķiem.
Īrijai šo kompromisu izdevās panākt savas prezidentūras pēdējās dienās. Ja tas nebūtu sanācis šobrīd, ES budžets nākamajiem septiņiem gadiem, visticamāk, nevarētu stāties spēkā jau no nākamā gada. Tādēļ Īrijas premjers Enda Kenijs pauda cerību, ka visas dalībvalstis šo vienošanos atbalstīs: „Šī rezultāta sasniegšanai bija nepieciešams ilgs un mokošs process. Eiropadome ir vienojusies par kopējo budžeta apjomu. Mums bija racionālas diskusijas par naudas pārdali šī budžeta ietvaros. Par to tagad ir panākta vienošanās, un es sagaidu, ka visas dalībvalstis atbalstīs šo budžetu.”
Vienošanās paredz, ka vairākās programmās lielākā naudas daļa tiks izmantota jau pirmajos gados. Tas ir nepieciešams, lai, piemērām, nodrošinātu finansējumu pašreiz aktuālām programmām cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī pētniecībai.
Ir panākta arī vienošanās, ka drīzumā tiks segts apjomīgais deficīts jau šā gada budžetā, kam dalībvalstis ilgi pretojās. Tomēr, ja tas nenotiks, EP prezidents Šulcs piedraudēja, ka ar budžetu saistīto lēmumprojektu pieņemšana tiks bloķēta.
Eiropadome nedaudz atgādina Vatikānu un konklāvu. Mēs runājam par viņiem kā par viendabīgu masu. Bet tas tā nav," sacīja Šulcs.
EP prezidents skaidroja: "Īstenībā tā ir vieta, kur pulcējas neatkarīgas valstis. Tādēļ man labāk patīk runāt nevis par konklāvu, kas ievēl pāvestu (tikai šajā gadījumā bez Svētā gara), bet gan par kardināliem jeb dalībvalstīm. Un es ceru, ka visas dalībvalstis sekos lieliskajam Īrijas piemēram."
Eiropas Savienības līderu panāktais kompromiss tagad ir formāli jāapstiprina ES padomē un Eiropas Parlamenta sēdē.
