Rīta Panorāma

Aicina ziedot līdzekļus Latvijā ražotu militāro preču iegādei Ukrainai

Rīta Panorāma

Hersonas apgabala atbrīvotajā daļā mīnēti svarīgākie objekti

Saskaņots nākamā gada ES budžets

Saskaņots nākamā gada ES budžets

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas saskaņojušas bloka budžetu nākamajam gadam. Tā apmērs ir apmēram 186 miljardi eiro.

Vienošanās tika panākta pēdējā brīdī – neilgi pirms pusnakts, un otrdienas, 15. novembra, rītā par to pavēstīja ES prezidējošās Čehijas finanšu ministra vietnieks Jirži Georgijevs.

Amatpersona norādīja, ka budžets ļaus īstenot ES prioritārās jomas īpaši nestabilā ģeopolitiskā kontekstā. Tas esot reālistisks, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, nodokļu maksātāju intereses un nepieciešamību rūpēties par jauniem izaicinājumiem, kas varētu rasties nākamajā gadā.

Lielākās izdevumu pozīcijas ir kohēzija un noturība, dabas resursi un vide, kā arī vienotais tirgus, inovācijas un digitalizācija. Šiem mērķiem plānots novirzīt attiecīgi vairāk nekā 70; 57 un 21 miljardu eiro.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā informēja, ka panākta vienošanās novirzīt:

  • 14,7 miljardus eiro tam, lai atbalstītu mūsu kaimiņvalstis un starptautisko attīstību un sadarbību, galveno uzmanību veltot Ukrainai un Moldovai, migrācijai dienvidu kaimiņreģionā, kā arī humānās palīdzības programmai (1,8 miljardi eiro), lai risinātu krīzes situācijas visā pasaulē;
  • 1,5 miljardus eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 956,8 miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, kā arī migrācijas un patvēruma politiku, kā arī atbalstu dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus no Ukrainas;
  • 3,0 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, lai nodrošinātu modernu, augstas veiktspējas transporta infrastruktūru pārrobežu savienojumu atvieglošanai [īpašs uzsvars tiek likts uz ES-Ukrainas solidaritātes joslu stiprināšanu un — reaģējot uz enerģētikas krīzi, — uz enerģētikas sadaļu, papildinot 20 miljardu eiro priekšlikumu par REPowerEU];
  • 295,2 miljonus eiro projektam “Militārā mobilitāte”, lai uzlabotu civilo un militāro mobilitāti;
  • 3,7 miljardus eiro programmai “Erasmus+”, lai veiktu ieguldījumus jauniešu labā, tostarp palīdzot skolēniem un studentiem, kas bēg no Ukrainas, kā arī 332,8 miljonus eiro kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”;
  • 62,9 miljardus eiro saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā;
  • 53,6 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 1,1 miljardu eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Eiropas lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī lauksaimniecības un pārtikas un zivsaimniecības nozares noturības stiprināšanai un krīzes pārvarēšanai nepieciešamo iespēju nodrošināšanai;
  • 12,4 miljardus eiro programmai “Apvārsnis Eiropa”, lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte;
  • 602,8 miljonus eiro Vienotā tirgus programmai, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus visā Savienībā;
  • 739,3 miljonus eiro programmai “ES – veselībai”, lai atbalstītu Eiropas veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas Savienības pilsoņu veselības vajadzības;
  • 1,5 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, un 755,5 miljonus eiro no programmas “LIFE”, lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā;
  • 309,9 miljonus eiro Iekšējās drošības fondam, 945,7 miljonus eiro Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību, un 157,0 miljonus eiro Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu.
Savukārt finanšu eksperti jau iepriekš norādīja, ka Eiropas Savienība vēlas tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.
 
Parlamentam un Eiropadomei vienošanās oficiāli jāapstiprina 14 dienu laikā, un tas, visticamākais, notiks 22. novembrī.

Tikmēr Finanšu ministrija informēja, ka 2023. gadā Latvija turpinās saņemt tai iezīmēto finansējumu Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, kas veido lielāko daļu no kopējā saņemtā finansējuma. Tāpat finansējumu Latvija saņems transporta un enerģētikas infrastruktūras uzlabojumiem, militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, migrācijas plūsmas risināšanai, pētniecībai un zinātnei un citu ES politiku ieviešanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti