EP: Kiprai nav jārisina problēmas uz cilvēku rēķina

Kipras valdībai un parlamentam gatavojoties pirmdien gaidāmajām debatētm un balsojumam par pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevuma programmu, Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs aicina politiķus būs sociāli atbildīgiem. Runājot par Kipras bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar vienreizēju nodokli, kas ir strīdīgākais Nikosijas vienošanās punkts ar starptautiskajiem kreditoriem, Šulcs uzsver, ka Kiprai ir jāpasargā vienkāršie iedzīvotāji. Intervijā laikrakstam „Welt am Sonntag" Eiropas Parlamenta prezidents pauda viedokli, ka „banku klientu līdzdalība" valsts glābšanā ir pareizs lēmums. Tomēr Šulcs uzsvēra, ka vienkāršie iedzīvotāji nav vainīgi par valsts finanšu problēmām. Viņš paziņoja, ka „risinājumam ir jābūt sociāli pieņemamam," un starptautiskā aizdevuma vienošanās noteikumi ir jākoriģē. Šulcs piedāvā, piemēram, noteikt atbrīvojumu no nodokļa tiem noguldījumiem, kas nav lielāki par 25 tūkstošiem eiro.

Šobrīd 10 miljardu eiro vērtā aizdevuma pakete paredz, ka vienreizējā nodeva aptuveni 7-10% apmērā tiek piemērota pilnīgi visiem noguldījumiem Kipras bankās. Analītiķi vērtē, ka eirozonas finanšu ministri šādu soli uzskata par vajadzīgu, jo ir pārliecināti, ka liela daļa depozītu Kipras bankās pieder naudas atmazgātājiem no Krievijas. Tomēr tā dēļ cieš arī vietējie iedzīvotāji. Nedēļas nogalē bija novērojamas garas rindas pie bankomātiem, cilvēkiem cenšoties izņemt savus ieguldījumus pirms spēkā stājas likums par nodevas iekasēšanu. Bankas esot spērušas soļus, lai ierobežotu un kontrolētu naudas pārskatījumus.

Tikmēr jaunajam Kipras prezidentam Nikm Anastasiadis ir grūtības nodrošināt pat vienkāršu vairākumu parlamentā, lai apstiprinātu vienošanos. Aizdevumu būs jāapstiprina arī parlamentiem vairākās eirozonas valstīs, tostarp vissvarīgākajā- Vācijā. Kancleres Angelas Merkeles konservatīvie aizdevuma programmu atbalsta, bet koalīcijas partneri „Brīvie Demokrāti" „jā" vārdu pagaidām nav solījuši.

Tikmēr Lielbritānija paziņojusi, ka izmaksās kompensācijas britu valdības un militārajām amatpersonām Kiprā, kuru banku konti būs pakļauti aizdevuma programmas nodevai. To svētdien raidsabiedrībai BBC apstiprināja finanšu ministrs Džordžs Osborns. Kompensāciju saņems tikai valdības un militārās amatpersonas. Bijušajā Lielbritānijas kolonijā Kiprā, kas neatkarību ieguva 1960. gadā, joprojām atrodas divas militārās bāzes, kurās uzturas aptuveni 3000 britu karavīru.