Kipras valdībai ir gatava ceļa karte, kā pamazām atcelt ierobežojumus kapitāla plūsmai uz un no valsts, paziņojusi finanšu ministrija, norādot, ka kontroles atcelšana notiks pēc noteikta scenārija un vairākās daļās. Pirmkārt, raudzīsies lai tomēr nepieļautu, ka uzņēmēji un privātpersonas ātri un lielos daudzumos izņem no bankām visus savus uzkrājumus vai jebkurā gadījumā lielas summas.
Otrkārt, pamazām atļaus lielākas naudas plūsmas Kipras banku iekšējā sistēmā. Un treškārt, atļaus brīva kapitāla plūsmu Kipras iekšienē un tikai pēc tam arī pāri robežām. Šis plāns stāsies spēkā tik drīz, kad vien tas būs droši un iespējams, norādījusi Kipras valdība.
Paralēli tam pamazām atjaunos Kipras Bankas stabilitāti, pašu banku restrukturizējot. Šādam scenārijam „jā” teikuši arī starptautiskie aizdevēji, taču piekrītot arī Kipras valdības nostājai, ka atvieglojumi būs iespējami tikai tad, kad apstākļi tos ļaus. Kiprai piemērs ir arī savulaik krīzes sistā Islande, kura vēl joprojām nav pilnībā atcēlusi naudas plūsmas ierobežojumus bankās.
Lai arī finanšu situācija Kiprā joprojām nav stabila, mediji vēsta, ka ārzemju investori par valsti interesi nav zaudējuši. Kipras laikraksti ziņo, ka interesi par pastāvīgas uzturēšanās atļaujām valstī izraidījuši ķīnieši. Ja aizvadītajā gadā tādu bijis ap 30, tad šogad Kipras iestāžu rīcībā ir vairāk nekā 400 šādu lūgumu no Ķīnas. Nozīmīgas Ķīnas kompānijas paziņojušas par vairāk nekā 200 miljonu eiro lielām investīcijām salā, lai būvētu kūrortus un golfa laukumus. Kiprai pret to nav lielu iebildumu, tā kā investīcijas nes papildus līdzekļus krīzes skartajai valstij, kā arī šāda vēlme ir publisks signāls, ka Kipra nav zaudējusi interesi investoru acīs un, iespējams, var būt vēl pievilcīgāka nekā agrāk.
Vēl martā Eiropas Savienība piekrita piešķirt milzīgās finanšu grūtībās nonākušajai Kiprai 10 miljardu eiro starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā. Vienošanās paredzēja, ka visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks aplikti ar vienreizējo nodevu.
Kipras Centrālā Banka pirms pāris nedēļām ar starptautiskajiem kreditoriem panāca vienošanos par 47,5% liela nodokļa piemērošanu noguldījumiem virs 100 000 eiro bankā "Bank of Cyprus". Kipras banku krīzē lielā mērā vainojamas finanšu nedienas Grieķijā, kas arī iedragāja ar Grieķijas noguldījumiem cieši saistītās finanšu institūcijas mazajā salas valstī.
