Par to paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, norādot, ka šogad Krimas un separātistu kontrolētās Donbasa daļas atgūšana saglabāsies kā politiskā prioritāte. Lai atgūtu Krimu, Kijeva vēlas izveidot starptautisku mehānismu tās deokupācijai, kurā būtu ieļautas arī Eiropas Savienība un ASV.
Elektrības piegādes no Ukrainas pamatteritorijas uz Krievijas anektēto Krimu bijušas krietni traucētas kopš novembra, kad sabotieri uzspridzināja balstus elektrolīnijām, pa kurām pussala saņēma elektroenerģiju no Ukrainas.
Krimā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, Maskava ar jaunu sparu ķērās pie elektropārvades kabeļu izbūvēšanas no Krievijas pamatteritorijas zem Kerča šauruma uz pussalu. Ar to jaudu gan nav pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu Krimas vajadzības.
Bet 1.janvārī Kijeva paziņoja, ka pārtrauc elektropiegādi Krimai, jo beidzās līdzšinējais pagaidu līgums. Krievija un šībrīža Krimas varasiestādes attiecās to pagarināt, nepiekrītot Kijevas prasībai, ka jaunajā līgumā Krima būs atzīta par Ukrainas teritorijas daļu.
Krimas vietējās varasiestādes šonedēļ vērsās pie Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm ar prasību izmeklēt, vai tas ir genocīds no Ukrainas puses.
Ukrainas prezidents preses konferencē Kijevā ceturtdien, 14.janvārī, paziņoja, ka Kijevas nostāja nav mainījusies. Viņš pauda, ka Kijeva dara visu iespējamo, lai „novērstu tālāku dzīves sarežģīšanos” Krimas iedzīvotājiem, bet norādīja, ka paši Krimas līderi noraidīja elektropiegādes līguma atjaunošanu.
"Mēs nekavējoties parakstīsim līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, nodrošināsim elektropiegādes atjaunošanu. Bet līgumā jābūt rakstītam - elektroenerģijas piegāde notiek tādam un tādam uzņēmumam, kas atrodas Krimas Autonomajā Republikā, Ukrainā," norādīja Ukrainas prezidents.
Porošenko arī paziņoja, ka 2016.gadā kā prioritāte saglabāsies separātistu kontrolēto Donbasa teritoriju un Krimas atgūšana.
Viņš paziņoja, ka vēlas Eiropas Savienības un ASV palīdzību Krimas atgūšanā no Krievijas, kaut neizpauda daudz detaļu, kā tieši to gatavajos izdarīt.
Katrā ziņā, saskaņā ar Porošenko teikto, Kijeva gatavojas piedāvāt izveidot "starptautisku mehānismu par pussalas deokupāciju". Viņš uzskata, labākais variants būtu tā dēvētais Ženēvas formāts, kurā bez Ukrains un Krievijas piedalītos arī Eiropas Savienība un ASV. Iespējams, pievienoties varētu arī Budapeštas memorandu parakstījušajās valstis, kas nozīmētu arī Lielbritānijas pievienošanos.
Jau ziņots, ka saskaņā ar 1994.gadā parakstīto Budapeštas memorandu Ukraina piekrita atteikties no kodolvalsts statusa, savukārt lielvalstis apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un esošās robežas.
