Viņš sacīja, ka negrib prognozēt ļoti asiņainus teroraktus, “bet neapšaubāmi šī lieta turpināsies”.
Jauni terorakti būs saistīti ar to, ka islāmistu grupējuma “Daīš” jeb “Islāma valsts” pozīcijas vājinās, grupējums zaudējis 40% teritorijas Sīrijā un Irākā un turpinās zaudēt, tāpēc pastiprinās teroristu darbība Eiropā.
Tāpat Eiropa turpinās saskarties ar bēgļu krīzes problēmām, bet Skudra nedomā, ka šis gads būs Šengenas zonas sabrukuma gads. Viņaprāt, lielā mērā var turpināties diskusijas par to, vai ir maināmi Šengenas zonas noteikumi un jāpastiprina robežkontrole, kā arī par Eiropas Savienības (ES) līgumu kopumā.
Ja ES neatrisinās bēgļu problēmu, tam var būt negatīva ietekme uz iekšpolitiku Ziemeļeiropā, Francijā, Vācijā, kas savukārt, visticamāk, ļaus Lielbritānijā gaidāmajā referendumā par dalību ES uzvarēt tiem, kas atbalsta izstāšanos no savienības, prognozēja Skudra.
Jau vēstīts, ka pērn Eiropā masveidā sāka ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm šogad Eiropā ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu.
ES plāno stingrāk sargāt ārējās robežas, bet, kamēr problēma nav atrisināta, vairākas valstis atjaunojušas robežkontroli uz iekšējām robežām. Bažas par bēgļu plūsmu pastiprinājās pēc 13.novembrī Parīzē sarīkotajiem asiņainajiem teroraktiem, jo pēc tiem izskanēja informācija, ka vismaz viens no teroristiem iekļuva ES bēgļu plūsmas ietvaros ar viltotas Sīrijas pases palīdzību.
