Vēl pirms Izraēlas prezidents Šimons Peress ieradās oficiālā vizītē Latvijā, Izraēlas laikrakstā publicēja informāciju, ka Latvijas prezidents nevēloties piedalīties kopā ar Peresu piemiņas pasākumā Rumbulas memoriālā. Latvijas prezidents gan ir noliedzis, ka būtu mēģinājis atteikties no dalības šajā piemiņas pasākumā ebreju upuriem.
Levijs uzsvēra, ka ir svarīgi mācīties no vēstures, tāpēc piemiņas pasākumam bija jānotiek. „Eiropas ebreju iznīcināšana bija kaut kas īpašs, kas mums būtu jāatceras arī šodien. Un būtu tikai pareizi, ja abi prezidenti piedalītos šajā piemiņas pasākumā,” atzīmēja eksperts.
Tomēr viņš norādīja arī uz šīs situācijas otru pusi: „Reizēm no oficiālās Izraēlas puses ir vērojama tāda nepatīkama tendence… izmantot, pat ļaunprātīgi izmantot vēsturi savā labā diezgan nepiedodamā veidā. Un es būtu priecīgs, ja man būtu maigāki vārdi, kā to pateikt, bet man tādu nav, jo šie visprecīzākie vārdi.”
Izraēla reizēm izmanto vēsturi, lai novērstu uzmanību vai attaisnotu to, ko tā dara mūsdienās, sacīja Levijs.
It sevišķi tas attiecoties uz Austrumeiropu, jo Izraēla vēloties panākt, lai šī reģiona valstis neieņemtu aktīvu nostāju Palestīnas jautājumā, „nemitīgi iedzenot Austrumeiropas valstis stūrī ar atgādinājumiem par pagātni”.
„Es stipri aizstāvu Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu. Tomēr ir žēl, ka dažreiz tiek pārkāpta robeža. Ir zināmas sarkanās līnijas, ko nevajadzētu šķērsot. Ir iespējams gan kaismīgi un lepni aizstāvēt Izraēlu un tās panākumus, gan to godīgi kritizēt tur, kur šī kritika ir pamatota. Arī cīņā ar antisemītismu ir nepareizi brīžiem radīt kņadu un pretrunas tur, kur to nav. Un mēģināt to darīt, lai nopelnītu punktus, ko vēlāk var izmantot, lai apklusinātu cilvēkus Palestīnas jautājumā,- tā ir nodevība pret ebreju vērtībām, ebreju vēsturi un cīņu ar antisemītismu,” skaidroja Levijs.
Bijušais Izraēlas premjera īpašais padomnieks pieļāva, ka šāda informācija presē varētu būt daļa no oficiālo Izraēlas varas iestāžu tendences lietot pagātnes notikumus propagandas nolūkos. „Šie pagātnes notikumi ir īsti, tie ir traģiski, tie būtu jāatceras, bet Izraēlai nevajadzētu tos bezatbildīgi ekspluatēt.”
„Manuprāt, daudziem ebrejiem visā pasaulē ir ļoti skumji noskatīties uz šādu pēdējā laika notikumu attīstību un redzēt, ka valsts, kurai bija jābūt brīvības, tiesību un demokrātijas paraugam, reizēm izmanto pagātni, lai attaisnotu savu mūsdienu nedemokrātisko rīcību,” pauda Levijs.
