Eiropas Parlaments nesen pieņēma rezolūciju, ar kuru brīdināja Ungārijas premjera Viktora Orbana valdību, ka viņš riskē iegrūst savu valsti izolācijā. Briselē un Strasbūrā ir iebildumi pret konstitūcijas grozījumiem, ko veikusi viņa labējā, konservatīvā partija, kas parlamentā bauda absolūto vairākumu. Vieni grozījumus uzskata par nedemokrātiskiem, bet citi savukārt Eiropas Savienību apsūdz par iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās un dubultstandartu piekopšanā.
Starptautiskās politikas eksperts Veiko Spolītis vērtē, ka Ungārijas premjers Orbans ir ietiepīgs un neatlaidīgs, nacionāli noskaņots, antikomunistisks politiķis, taču arī liels populists.
Ungārijā pēc sociālistiskā režīma sabrukšanas līdz 2011. gadam konstitūcija nebija mainīta. Jaunās konstitūcijas rakstīšanas procesā dažādu iemeslu dēļ tika izslēgti citu politisko novirzienu politiķi. Klasiska labējā, konservatīvā politika, ģimenes vērtības – šie aspekti ietekmē politiskos procesus Ungārijā, un tas zināmā veidā ir pārsviedies arī uz citām Eiropas valstīm.
„Šodienas Eiropas Savienībā, pateicoties strukturālajām problēmām, mums īstermiņa pateikts – to sacīja arī Žozē Manuels Barrozu savā gada nogales uzrunā -, ka ir jāveido nacionālo valstu federācija. Kādā veidā tā izveidosies, nevar pateikt. Mēs redzam, ka virzība notiek, galu galā dalībvalstīm pašām būs jānolemj, kuras kompetences deleģēt centrālajai varai Briselē, un galā Eiropas Kopienu tiesa, kas pateiks vai šie lēmumi atbilst Eiropas Savienības pamatlikumam vai nē,” skaidro Spolītis.
Šobrīd Ungāriju par savu viedokli ‘kaktā ielikt’ nevar, saka Spolītis. Vērojot Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta paziņojumus, redzams, ka tiek nogaidīts līdz nākošā gada vēlēšanām, kad iespējamas izmaiņas spēku sastāvā Ungārijas parlamentā, un tad šī situācija varētu mainīties.
