"Kaut kāda vienošanās būs, jo haoss, kas draud, ir biedējošs gan Lielbritānijai, gan Eiropas Savienībai," teica Austers, piebilstot, ka arī zaudējums sabiedrības acīs būtu pārāk liels.
Austers uzsvēra, ka pašlaik Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nevar piekāpties Briseles prasībām, jo viņa ir novājināta. Kompromisu nav iespējams atrast arī tādēļ, ka Eiropas Savienības politiķi, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele, tāpat ir nomocīti. Tas liek domāt, ka vienošanās varētu tapt pēdējā brīdī, jo pašlaik tas nav iespējams.
Austeram piekrita Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne. "Būs samuļļāta politiska vienošanās, kas kaut ko paredzēs," viņa teica. Viņasprāt, tam sekos pārejas perioda pagarināšana.
KONTEKSTS:
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem tikšanās laikā Beļģijas galvaspilsētā Briselē neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus 2 gadus – no 29.marta līdz 2020.gada 31.decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29.marta vairs nepiedalās.
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
