Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks („Vienotība”) uzsver, ka patlaban situācija Krimā ir „uz naža asmens”, un varbūtība, ka var izvērsties jauns konflikts starp abām valstīm ir 50:50.
Viņš pieļāva, ja Rietumu signāli šobrīd būs samiernieciski, tad Krievija varētu izšķirties par ātru un, kā tā varētu cerēt, uzvarošu karu.
Pabriks gan arī brīdināja – ja skatās progresijā, un karš pret Ukrainu ir sekmīgs, tad nākamais plāns varētu būt NATO. Tāpēc Rietumiem ir svarīgi novērst, lai jauns karš ar Ukrainu vispār nesāktos.
EP deputāts mudināja Eiropas politiķus iziet no „tradicionālās domāšanas, jo tas, ko Putins ir pierādījis pēdējā piecgadē ir tas, ka viņš prot izmantot radošus veidus, kā graut Eiropas un transatlantisko aliansi”. Tādējādi arī Eiropas politiķiem ir jāmaina sava domāšana.
Skeptiskāks par jauna kara sākšanos bija Vidzemes Augstskolas mācībspēks Jānis Kapustāns, kurš to nosauca par „sliktāko scenāriju”. Tiesa, to nevar izslēgt, jo par to varētu liecināt armijas spēku savilkšana. Tomēr, iespējams, ka šie soļi ir vērsti uz iekšpolitiku, jo Krievijā pavisam drīz būs Krievijas Domes vēlēšanas.
Līdzīgu iespēju pieļāva žurnālists Aleksejs Gusevs, sakot, ka „tuvojas vēlēšanas Krievijā, un tik viegli tur neies, tāpēc ir jāsaasina patriotiskais, nacionālistiskais, šovinistiskais noskaņojums”.
Arī piektdien Krievijas bruņotie spēki ievērojami paaugstinājuši kaujas gatavību valsts rietumu pierobežā, un Krimā nogādātas Krievijas jaunākās pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetes.
Vairākās vietās notiek gan sauszemes, gan jūras spēku mācības, kurās piedalās vairāki desmiti tūkstoši karavīru. Manevru laikā dislokācijas vietu mainījuši gan Baltijas, gan Ziemeļu, gan Melnās jūras flotes kuģi, bet rietumu kara apgabalā paralēli notiek arī Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstu bruņoto spēku mācības.
Krimā nogādātas pārtvērējraķetes “S-400 Triumf”, kas pašlaik ir izvietotas arī Sīrijā. Krievija savu militāro klātbūtni anektētajā pussalā pastiprinājusi konstanti, taču pēdējās dienās situācija tur bijusi īpaši nokaitēta. Tas saistīts ar Krievijas apsūdzībām par Ukrainas specdienestu veiktiem diversijas mēģinājumiem Krimas teritorijā, ko Kijeva kategoriski noliedz.
Ziņots, ka šonedēļ Krimā, kuru ir anektējusi Krievijas armija, tiek koncertēti lieli armijas spēki. Turklāt Krievija apvaino Ukrainu diversijās un apcietinājusi divus it kā Ukrainas diversantus, kas Krimā nogalinājuši divus Krievijas speciālo uzdevumu vienības karavīrus. Ukraina šādus apvainojumus ir noliegusi.
