Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Vargulis norādīja, ka Krievija un Ukraina ir nonākušas strupceļā gan karalaukā, gan sarunās. "Abas puses ir iezīmējušas savas zonas un reģionus, kā arī abas paliek katra pie savām sarkanajām līnijām sarunās," viņš sacīja. Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Balodis norādīja, ka pagaidām abas valstis nav gatavas uz kompromisu, jo abas uzskata, ka to pozīcijas ir gana stabilas.
Eksperti gan paredz, ka kompromiss tiks meklēts, ja karā neviena puse nepanāktu virsroku. Balodis norādīja, ka Krievija uzstās uz to, ka sagrābtās teritorijas ir neatkarīgas vai iekļaujamas Krievijas sastāvā. Vēl arī Krievija varētu pieļaut, ka Ukrainas saglabā savu nedalāmību, bet notiek valsts federalizācija un Krievijas kontrolētās teritorijas iegūst lielāku ietekmi Ukrainas iekšpolitikā.
Vargulis norādīja, ka, paildzinoties konfliktam, arī Ukrainas puse panāks pretī. Iespējams, varētu runāt par to, ka Krievijas sagrābtās teritorijas būtu brīva zona ar īpašu regulējumu, bet ne neatkarīgas republikas, kā grib Krievija.
Eksperti arī runāja par Ķīnu, kas nav paudusi nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Vargulis uzsvēra, ka, ja ir kāds, kas varētu ietekmēt Krievijas līderi Vladimiru Putinu, tas būtu Ķīnas vadītājs Sji Dziņpins. Rietumu medijos, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, izskanējis, ka Krievija lūgusi palīdzību Ķīnai un šis lūgums nav pilnībā noraidīts. Vargulis norādīja, ka Ķīna mēģinās "sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus", lai sadarbotos gan ar Krieviju, gan Rietumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
