Eksperti: Krievijas naftas un gāzes resursiem piesaistītā ekonomika brūk

Pasaulē turpinās naftas cenu kritums, un šajās dienās „Brent” naftas cena jau pietuvojusies 80 dolāru atzīmei par barelu. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Eksperti prognozē, ka Krievijas Centrālās bankas mēģinājumi stabilizēt rubļa kursu var nenest vēlamos rezultātus, turklāt neveiksmīga var izrādīties arī Krievijas vadības īstenotā gāzes un naftas tirdzniecības politika. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.

Katru dienu Krievijas rublis sasniedz arvien jaunus antirekordus gan attiecībā pret ASV dolāru, gan eiro. Kopš mēneša sākuma Krievijas Centrālā banka ir bijusi spiesta palielināt bivalūtas groza vērtību par vienu rubli un 20 kapeikām. Faktiski tas nozīmē, ka katra šāda valūtas groza augšējās vērtības palielināšana par piecām kapeikām liek valdībai ieguldīt 350 miljonus dolāru valūtas stabilizēšanai. Un šomēnes šādiem mērķiem jau iztērēti aptuveni 10 miljardi dolāru.

Šādas valūtas svārstības ekonomisti galvenokārt saista ar straujo naftas cenu kritumu. Krievijai šis faktors ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka valsts budžets tiek plānots, vadoties tieši no naftas cenas. Šī gada budžets plānots ar aprēķinu, ka naftas cena būs aptuveni 90-100 dolāri par barelu, jo 60% no naftas peļņas tiek novirzīti valsts budžetā.

Situāciju vēl vairāk sarežģī Rietumvalstu pret Krieviju ieviestās sankcijas, kas skārušas vairākas nozīmīgākās Krievijas naftas un gāzes kompānijas. Spriedzi nemazina arī Saūda Arābijas paziņojumi par to, ka tai gada vai pat divu laikā ir pieņemama arī 80 dolāru zema cena par barelu, savukārt Kataras naftas ministrs prognozējis, ka naftas cenas nokritīsies līdz 77-76 dolāriem.

Kopš gada sākuma no Krievijas jau ir aizplūduši vairāk nekā 100 miljardi dolāru un šis skaitlis var sasniegt 120 miljardus. Daži finansisti norāda, ka virkne uzņēmēju vairs neskatās, uz kuru valsti pārcelt savus uzņēmumus, bet gan par to, kur iegūt uzturēšanās atļauju. Tuvojoties ziemai, pieaug bažas arī par to, kādas cenas Krievija noteiks savas gāzes pircējiem, un tas savukārt rada šaubas par Krievijas spēju izpildīt savas saistības gāzes un naftas piegādēs.

Kā norāda konsultantu kompānijas „RusEnergy” partneris Mihails Krutihins, visticamāk, gāzes cena par ilgtermiņa kontraktiem nekritīsies vēl tuvākos piecus mēnešus. Cita lieta ir par sašķidrināto gāzi, kuras cena ir piesaistīta atradnēm, un tās cena jau drīzumā var būt zemāka par „Gazprom” iegūtās gāzes pašizmaksu. Ukrainas dēļ „Gazprom” var rasties grūtības piegādāt Eiropai gāzi solītajā daudzumā, tādējādi rēķinoties ar soda sankcijām un reputācijas zaudēšanu. Krievija gan liek lielas cerības uz Ķīnu, ar kuru šajā nedēļā noslēgtas aptuveni 40 vienošanās par sadarbību, tostarp arī gāzes piegāžu jomā. Taču Mihails Krutihins spriež, ka Ķīna nebūs Krievijas glābēja:

„Ķīnai principā nav vajadzīga šī gāze. Mēs desmit gadus esam viņus pierunājuši - paņemiet, paņemiet, paņemiet! Bet šī gāze nav vajadzīga. Ķīna pilnībā nodrošina sevi ar gāzi līdz 2035. gadam. Piegādes tiek nodrošinātas pa Ķīnas pašas gāzesvadu no Centrālāzijas, daļēji arī no savām atradnēm un pateicoties sašķidrinātajai gāzei. Ja Ķīna saviem ziemeļrietumu rajoniem tomēr paņems kaut cik gāzes no Krievijas, tad tie nebūs vairāk par 30 miljardiem kubikmetru gadā, turklāt par cenu, ko noteiks pati Ķīna. Tas tāpēc, ka šai gigantiskajai infrastruktūrai un gāzesvadam Ķīna būs vienīgais pircējs.”

Krutihins arī pieļauj, ka Ķīna savā ziņā ir apspēlējusi Krieviju arī naftas piegāžu ziņā. „Kā ķīnieši mums palīdzēja naftas jautājumā? Viņi aizdeva 70 miljardus dolāru kompānijai „Rosņeftj”, lai tā iegādātus kaut kādus aktīvus. Taču šī nauda ir maksa par nākotnē piegādājamo naftu. Faktiski „Rosņeftj” viņiem uz daudziem gadiem uz priekšu ir pārdevusi naftu, ko tā ne tikai nav vēl ieguvusi, bet vairākās vietās arī nav pat vēl atradusi. Ka tik tāpat nesanāk ar gāzi. Mēs no viņiem gaidām priekšapmaksu par gāzi, kuru mēs vēl neesam ieguvuši, atradnes neesam apguvuši un arī gāzesvadu neesam uzcēluši,” secina Krutihins.

Kā konstatē britu izdevums „The Times”, naftas un gāzes resursiem piesaistītā Vladimira Putina ekonomiskās izaugsmes modeļa izgāšanās ir signāls Savienotajām Valstīm, ka pats labākais veids, kā atbildēt uz Krievijas agresiju, ir tieši iegūt vēl vairāk naftas un tērēt pēc iespējas mazāk. Raksta autori arī ir pārliecināti, ka vairumam Kremļa stratēģu tagad būtu jāsaprot, ka krītošu naftas cenu laikā iesaistīties arī gāzes karā ar Ukrainu vai Eiropu būtu bezjēdzīgi, jo tas tikai vēl vairāk apdraudētu uzticēšanos Krievijai un paātrinātu Eiropas vēlmi atteikties no „Gazprom”  atkarības. Bijušais Krievijas valdības vicepremjers Oļegs Sisujevs norāda, ka šajā situācijā Krievijai nevajadzētu skatīties uz savas pozīcijas nostiprinošajām Savienotajām Valstīm vai ekonomiski spēcīgo, bet atdziestošo Ķīnu, bet gan uz notiekošo pašmājās:

„Mēs atkal redzam, ka bez reformām un ekonomikas dažādošanas, kad ekonomika no naftas būtu atkarīga nevis par 60, bet aptuveni 30%, mēs arī turpmāk saskarsimies ar šādām lietām. Un katru reizi mēs zīlēsim kafijas biezumos par to, vai Dievs mums palīdzēs, sniedzot cerību uz augstu naftas cenu, kas atrisinās visas mūsu problēmas. Manuprāt, tas pašreizējai varai ir pats lielākais izaicinājums. Un kārtējo reizi atliek vien cerēt, ka šis izaicinājums tiks pareizi uztverts un tam sekos pareizi secinājumi un, pats galvenais, arī rīcība.”

Oļegs Sisujevs atgādina, ka pašreizējai Kremļa vadībai ir jāņem vērā arī vēstures sniegtās liecības. Pēc viņa vārdiem, arī PSRS vadības popularitāte bija neapstrīdama, taču pēc naftas cenas dramatiskas krišanās zuda iespēja importēt preces un tautai bija pilnas mājas ar neizmantoties preču taloniem, tieši tad sākās it kā nesatricināmās Padomju Savienības sabrukums.

Kā norāda izdevums „Business Week”, no pašreizējās situācijas Krievijā, pirmkārt, cietīs patērētāji, jo inflācija turpinās pieaugt. Pagaidām gan iedzīvotāju vidū esot tikai palielinājusies interese par valūtas iepirkšanu, taču panika nav manāma. Otrkārt, cietīs arī bankas un uzņēmumi, kuru bilance pasliktinās rubļa kursa krišanās dēļ, bet līdz gada beigām ir jāatmaksā aptuveni 55 miljardu dolāru lieli ārējie parādi. Tāpat cietējas būs ārvalstu kompānijas, kurām ir ražotnes Krievijā, jo izejvielas kļūs dārgākas un līdz ar to arī viņu preču cena pieaugs, bet pieprasījums samazināsies. Un, visbeidzot, netiek aizmirsti arī Turcijas un Ēģiptes viesnīcu īpašnieki, jo daudzi Krievijas iedzīvotāji vienkārši vairs nevar atļauties atpūsties ārzemēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti