Maskava turpina spītīgi apgalvot, ka tās regulārās armijas daļas Ukrainas teritorijā, izņemot anektēto Krimas pussalu, nav. Tad gan nav skaidru atbilžu, kur prokrieviskie kaujinieki iegādājušies tikai Krievijas armijas rīcībā esošus tankus un bruņutransportierus, kā arī citas modernās iekārtas.
Maskavas atbalsts separātistiem padara arvien grūtāku Ukrainas bruņoto spēku stāvokli. Kopš pilsoņu kara sākuma Kijeva prasa Rietumu sabiedrotajiem kaut ko draudīgāku par medikamentiem un formas tērpiem, kas piegādāti līdz šim. Tomēr sabiedrotie saprot, ka tas nozīmētu faktiski tiešu konfliktu ar Krieviju, lai arī tas noritētu citas valsts teritorijā.
Es nedomāju, ka kāds no Rietumiem piegādās ieročus tas nozīmēs tā dēvēto „proxy” karu jeb Rietumu konfrontāciju ar Krieviju,” saka Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.
Atbalsts Ukrainas apbruņošanai gan pakāpeniski pieaug. ASV to senāta līmenī ierosina republikāņi un senators Džons Makeins ar domubiedriem, militāro palīdzību vizītes laikā Ukrainā solīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Taču tas nenozīmē, ka lielās ES dalībvalstis šādu iniciatīvu atbalstīs. Patlaban veidojas apburtais loks no Kijevas valdības prasa valsts ekonomikas un iekšpolitikas sakārtošanu, taču pienācīgu finansiālo un militāro palīdzību sola pēc tam. „Palīdzība būtu vajadzīga tagad nākamajās piecās minūtēs, taču sabiedrotie saka, ka tikai valsts kas jau būs veikusi reformas var pretendēt uz nopietnu palīdzību tajā skaitā bruņojumu,” atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Pirmām kārtām no valdības sagaida uzpūstā ierēdņu aparāta optimizāciju un vairāk tirgus regulētu ekonomiku. Tās nav populāras reformas un šī ziema daudzas nozīme būs izšķiroša. Lai arī Ukrainas ekonomikas kritums nav biji tik dramatisks kā gaidīts. Krievijas spēkos ir šo situāciju kā uzlabot tā pasliktināt. „Kritiska šī situācija būs ne tikai militāri, bet arī ekonomiski jo redzam ka Krievija veic arī ekonomikas rakstura pasākumus,” pauž „SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Maskavu prātīgāku varētu darīt arvien pieaugošā rietumvalstu ekonomisko sankciju ietekme, ko pastiprina arī rūkošie ienākumi no energoresursiem. Tomēr vismaz pagaidām Kremļa oficiālā retorikā nav vērojama liela interese par situācijas normalizāciju kaimiņvalstī.
