Viņa uzsvēra, ka šādi paziņojumi ir kā diplomātisks tests, kuru laikā arī Krievijas augstākā ešelona politiķi un eksperti vērtē citu valstu un sabiedrību reakciju uz šādiem paziņojumiem. Arī pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gadā Krievija izteica dažādus brīdinājuma signālus.
Līdz ar to no vienas puses, pret šādiem izteikumiem ir jāizturas atturīgi to radikālisma dēļ, no otras puses, tomēr piesardzīgi, jo nav zināmas šādu paziņojumu saknes.
Ozoliņa atgādināja, ka Krievijas vēlme izveidot un nostiprināt Eirāzijas savienību nozīmē līdzsvarot ES ietekmi. Šī savienība lielā mērā ir būvēta uz NVS valstu fona. Piemēram, Moldova un Gruzija jau ir pavēstījušas, ka vēlas vairāk sadarboties ar ES, tādā kā starpstāvoklī ir Ukraina. Ļoti individuāla dzīve patlaban ir Azerbaidžānai, kurai pietiek savu resursu, lai spētu sevi uzturēt. Savukārt Armēnija un Baltkrievija cieši sadarbojas ar Krieviju un atrodas šo valstu ietekmē.
Ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā no atsevišķiem Krievijas politiķiem un politologiem izskanējis, ja ASV un citas Rietumvalstis uzbruks Sīrijai, tad Krievijai ir tiesības uzbrukt Baltijas valstīm. Krievijas paziņojumi ir uztverti piesardzīgi vai arī ļoti kritiski.
