Lietuvas robežsargiem pēdējos mēnešos darba nav trūcis.
Ik dienu valsts austrumu robežu no Baltkrievijas puses šķērso desmitiem nelegālo migrantu, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā plūsma varētu apsīkt.
Šogad Lietuvas robežsargi uz robežas ar Baltkrieviju ir aizturējuši jau vairāk nekā 1600 nelegālo migrantu. Pērn 12 mēnešu laikā aizturēja 81, bet 2019. gadā – 46 migrantus.
Vairums nelegālo robežas šķērsotāju ir Irākas pilsoņi, bet pārējie ieradušies no citām Tuvo Austrumu, kā arī Āfrikas valstīm. Daļai no viņiem nav personu apliecinošu dokumentu.
Daudzi no Lietuvā nonākušajiem migrantiem neslēpj, ka viņi nebēg no kara vai vardarbības, bet meklē labākus dzīves apstākļus. Tāpēc viņi cer, ka varēs doties tālāk uz Rietumeiropu.
Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras robežsargi un sociālie darbinieki, ir valodas barjera, jo vairums migrantu nerunājot angliski. Tāpēc amatpersonām ir sarežģīti izskaidrot kārtību, kādā migranti var pieteikties patvēruma meklētāja statusam. Vairums robežpārkāpēju domā, ka viņiem šis statuss pienākas automātiski.
Lai samazinātu nelegālo migrantu plūsmu, Lietuvas valdība izsludināja ārkārtas situāciju un gar robežu 550 kilometru garumā izvietos vairākus metrus augstu žogu un dzeloņstiepļu barjeru. Kopā ar robežsargiem uz robežas patrulē karavīri, palīdzību sniedz arī ES robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex” un citas ES dalībvalstis.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte apsūdzējusi Baltkrievijas varasiestādes nelegālās migrācijas uz Lietuvu veicināšanā.
“Mēs šo procesu vērtējam kā hibdrīdagresiju, kas ir vērsta ne tikai pret Lietuvu, bet Eiropas Savienību kopumā.
Tā ir Baltkrievijas režīma atbilde uz Eiropas Savienības un Lietuvas principiālo nostāju pret viltotajām prezidenta vēlēšanām un vēršanos pret pilsonisko sabiedrību un vārda brīvību Baltkrievijā. Mēs esam pārliecināti, ka Baltkrievijas režīma institūcijas aktīvi un pasīvi ir iesaistītas nelegālo migrantu plūsmas organizēšanā, tīši radot apstākļus, lai cilvēki šķērsotu robežu. Šādas rīcības mērķis ir kaitēt mūsu valstij un destabilizēt situāciju,” paziņoja Šimonīte.
Lietuvas Robežapsardzes dienests sarakstē ar Latvijas Radio apstiprināja, ka
lielākā daļa uz robežas ar Baltkrieviju aizturēto migrantu nesen ir ieradušies Minskā ar tiešajiem avioreisiem no Bagdādes vai Stambulas.
Lietuvas izlūkdienestiem esot zināms, kā migranti no Minskas tiekot nogādāti līdz Lietuvas robežai. Lietuviešu žurnālistiem sarunās ar aizturētajiem migrantiem izdevies noskaidrot, ka
Baltkrievijā viņus līdz robežai nogādā automašīnās. Par šādu pakalpojumu vienai personai esot jāmaksā aptuveni 1400 eiro.
Viens no pazīstamākajiem Baltkrievijas neatzītā vadītāja Aleksandra Lukašenko oponentiem, trimdā dzīvojošais Pāvels Latuško, apgalvo, ka Minska izvērš īpašu operāciju pret Lietuvu un ES.
“Operācija ir šāda: Irākā tiek organizētas Irākas un citu Tuvo Austrumu valstu pilsoņu grupas, kuras ar lidmašīnām nogādā Minskas lidostā. Tur viņi ārpus rindas saņem tūristu vīzas. Pēc tam viņus izmitina viesnīcās un noteiktā laikā aizved uz Lietuvas robežu,” stāsta Latuško. “Šajā periodā Valsts robežsardzes komiteja nodrošina nosacītu valsts robežas atvēršanu, noņemot vairākus robežsardzes posteņus tajās vietās, kur robeža ir visneaizsargātākā no Lietuvas puses. Tādējādi nelegālajiem migrantiem ir iespēja organizēti iekļūt Lietuvas teritorijā un pieprasīt bēgļu statusu.”
Latuško prognozē, ka operācijas nākamajā posmā Baltkrievijas varasiestādes organizēs narkotiku un, iespējams, arī kodolmateriālu ievešanu ES teritorijā.
“Šī īpašā operācija turpināsies. Faktiski mēs redzējām sagatavošanos lielāka mēroga operācijai, lai pārbaudītu Lietuvas robežsargu reakciju uz provokācijām. Saskaņā ar pieejamo informāciju migrantu vidū ir cilvēki ar pieredzi karadarbībā karstajos punktos un izlūkdienestu darbinieki, kuru uzdevums ir sagatavot īpašas operācijas vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Lietuvas virziens šobrīd ir galvenais, bet saskaņā ar mūsu datiem var rasties citi virzieni – Polija, Latvija un Ukraina,” paziņoja Latuško.
Baltkrievijas Valsts robežsardzes komiteja apstiprina, ka pēdējos mēnešos uz robežas ar Lietuvu ir pieaudzis nelegālu šķērsošanas mēģinājumu skaits, bet kategoriski noraida, ka baltkrievu robežsargi uz to piever acis.
Lukašenko pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Baltkrievija vienmēr ir atbildīgi izturējusies pret cīņu ar nelegālo migrāciju, kontrabandu un starptautisko organizēto noziedzību.
Minska savas saistības pret kaimiņvalstīm pildot arī tagad, bet tikai tik daudz, cik tas ir nepieciešams un izdevīgi Baltkrievijai.
“Ja kāds domā, ka mēs tagad slēgsim robežu ar Poliju, Lietuvu, Latviju un Ukrainu un kļūsim par patvērumu bēgļiem no Afganistānas, Irānas, Irākas, Lībijas, Sīrijas un Tunisijas, tad viņš maldās. Mēs nekad nevienu neturēsim, jo viņi taču nenāk pie mums. Viņi dodas uz apgaismoto, silto, ērto Eiropu. Otrkārt, Rietumi iznīcināja šīs valstis. Viņi faktiski iznīcināja Afganistānu. Kas notiek Sīrijā? Kas notika Lībijā un Irākā? Cilvēki bēg no turienes,” paziņoja Lukašenko.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētniece Beāte Livdanska sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka pašreizējais saspīlējums starp Lietuvu un Baltkrieviju ir saistīts ar Viļņas aktīvo rīcību, iestājoties pret Lukašenko režīmu.
“Lietuva vairākkārtēji un ļoti aktīvi ir aicinājusi uz ekonomisko un politisko sankciju mehānisma piemērošanu pret Balkrieviju, izmantojot pēc iespējas bargākus nosacījumus.
Tāpat Lietuvā patvērumu meklējusi Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, kura ir saņēmusi arī lielu atbalstu no Lietuvas valdības. Lietuva ir izveidojusi koalīciju, lai iestātos pret nesen uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju. Ļoti iespējams, ka šī Lietuvas aktivitāte un veiktās darbības pret Lukašenko režīmu ir kalpojušas par ieganstu, lai Baltkrievija šobrīd asi vērstos pret Lietuvu un izdarītu spiedienu,” sacīja Livdanska.
Pētniece prāto, ka Latvija pašlaik nepieredz līdzīgu nelegālo migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas, jo Lukašenko vēlas pastiprināt spiedienu uz Rietumeiropu, bet uz turieni ģeogrāfiski ceļš caur Latvijas robežu nav pats taisnākais. Tas gan nenozīmējot, ka Latvijai nav jāsaglabā modrība.
“Šobrīd situācija Lietuvā un Baltkrievijas rīcība, kā arī šīs valsts līderu vispārējā retorika, norāda uz apdraudējumu Eiropas Savienības ārējai robežai, kas, protams, vairs nav stāsts tikai par Lietuvas un Baltkrievijas divpusējām attiecībām, bet gan par Eiropas Savienības drošību kopumā,” uzskata APPC eksperte.
Beāte Livdanska piesardzīgi vērtē izskanējušos minējumus, ka Lukašenko režīms nelegālo migrantu plūsmu ES virzienā organizē ar Krievijas palīdzību. Viņasprāt, pagaidām nav nekādu skaidru pierādījumu, ka Krievija ir iesaistīta šajā procesā.
