ASV valsts sekretāra vecākais politiskais padomnieks Braiens Hūks ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio iezīmēja amerikāņu skatījumu uz situāciju.
Jūs tagad esat Eiropā un apmeklējat vairākas valstis, lai runātu par situāciju Irānā un turpmāko rīcību. Vai ar jums vispār kāds ir gatavs runāt? Jo vismaz publiski Eiropas Savienība turpina uzsvērt, ka tā vēlas saglabāt esošo vienošanos ar Irānu un negrasās iesaistīties citas vienošanās izstrādē.
Diemžēl daudzi žurnālisti krietni pārspīlē domstarpības, kas valda starp mums un Eiropas valdībām. Patiesībā mūsu viedokļi lielākoties sakrīt.
Jā, ASV ir izstājusies no Irānas kodolvienošanās. Bet šī vienošanās ir tikai daļa no draudiem, ko rada Irāna.
Un kad mēs runājam ar mūsu Eiropas kolēģiem, kā, piemēram, tikšanās laikā starp valsts sekretāru [Maiku] Pompeo un augsto pārstāvi ārlietās [Federiku] Mogerīni, mēs apspriežam dažādus izaicinājumus. It sevišķi Irānas gaisa uzbrukumus un raķešu programmas attīstību, tās atbalstu Asada režīmam, tās atbalstu kaujiniekiem Irānā, Sīrijā un Jemenā, kā arī tās kiberuzbrukumus. Tā ka mums ir ļoti labas diskusijas gan ar Eiropas, gan ar Līča valstu partneriem.
Kāda šobrīd ir jūsu stratēģija? Vai jūs gribat jaunu vienošanos? Vai kāds grib ar jums par to runāt? Vai varbūt šobrīd tam vēl nav pienācis īstais laiks?
Maijā valsts sekretārs Pompeo savā uzrunā izklāstīja mūsu Irānas stratēģiju. Tajā ir 12 nosacījumi, kas būtu jāizpilda, lai Irāna spētu mainīt attiecības ar ASV. Arī prezidents [Donalds] Tramps ir sacījis, ka Irānas iedzīvotājus varētu sagaidīt krietni gaišāka un labāka nākotne, ja Irānas režīms mainīs savu uzvedību. Un pirms kodolvienošanās parakstīšanas par šiem 12 nosacījumiem pasaulē valdīja liela vienprātība.
Mūsu diskusijās ar dažādām valstīm mēs mēģinām atgādināt par Irānas draudiem kaimiņvalstīm, par viņu atbalstu teroristiem,
par patvaļīgu amerikāņu un citu ārzemju pilsoņu aizturēšanu. Irānai ir jāaptur tās atomprogrammas. Tātad mums ir stratēģija, kā aizstāvēt savas nacionālās drošības intereses. Arī lielākā pasaules daļa piekrīt mūsu mērķiem. Tādēļ, lai tos sasniegtu, mēs esam sākuši maksimālā starptautiskā ekonomiskā spiediena un diplomātiskās izolācijas kampaņu, kas būs spēkā, kamēr Irāna nemainīs savu attieksmi. Lai cik tas nebūtu sāpīgi, bet Irānai būs jāsaprot, ka ieguvumi no tās draudīgās uzvedības neatsver zaudējumus.
Te vietā ir jautājums kādēļ vispār kādam tagad būtu jums jātic? ASV vienpusēji izstājās no starptautiskās vienošanās, ko tā iepriekš palīdzēja noslēgt. Tā ir nozīmīga daudzpusēja vienošanās, un visas pārējās puses uzstāja, ka šādai rīcībai nav pamata, jo Irāna pilda visus nosacījumus.
Es gribētu jūs nedaudz labot. Tā nav nekāda vienošanās. Kā septembrī kopīgās komisijas sēdē sacīja Irānas ārlietu ministrs Zarifs, tā nav vienošanās. Viņi nevarēja vienoties par to, lai nosauktu to par vienošanos. Tādēļ to oficiāli sauc par Kopējo visaptverošo rīcības plānu. Uz tā nav parakstu. Pārāk maz cilvēku par to zina. Šīs dokuments nav vienošanās, un uz tā nav parakstu. Sarunas par to veda iepriekšējā ASV prezidenta administrācija. Par to nav balsojis Kongress. Tieši tādēļ tam nav starptautiskā līguma spēka. Ja iepriekšējā administrācija būtu panākusi kaut ko patiešām labu, tad, manuprāt, viņi to būtu varējuši iesniegt Kongresam un šim dokumentam būtu bijis starptautiskā līguma statuss, un tad tas būtu bijis jau kaut kas pilnīgi cits. Bet tā kā
šis pēc būtības ir tikai politisks paziņojums, ko esošais prezidents mantoja no iepriekšējās administrācijas,
viņam nav nekāda pienākuma tam sekot. Prezidents tomēr mēģināja labot nepilnības esošajā plānā. Esmu pavadījis kādus četrus, piecus mēnešus sarunās ar mūsu Eiropas partneriem. Es domāju, ka mēs bijām ļoti tuvu. Tas bija ļoti noderīgs process. Bet beigu beigās mēs nespējām atrast kopsaucēju un tādēļ prezidents pieņēma lēmumu par izstāšanos.
Visbeidzot, jūs esat pieminējis, ka Irānai jāapzinās, ka tās uzvedībai ir sava cena. Bet no jūsu rīcības, no gaidāmajām sankcijām nāksies ciest arī Eiropas uzņēmumiem. Kādēļ Eiropas kompānijām ir jānes zaudējumi no Amerikas iekšējiem procesiem? Vai tas ir godīgi?
Man ir bijušas dažādas sarunas ar uzņēmumu vadītājiem visā pasaulē, un neviens no viņiem nesaka, ka viņi cieš. Viņi saka, ka viņi gatavojas pieņemt lēmumu par biznesa pārtraukšanu ar Irānu. Es nemēģinu mazināt nozīmi apdraudējumam, ko rada iespējamās sekundārās ASV sankcijas.
Tomēr kopumā ļoti pamazām uzņēmēji sāk apzināties arī riskus, kas rodas no biznesa ar Irānu.
Tiešās ārzemju investīcijas Irānā samazinās. Viņu ekonomika ir ļoti sliktā stāvoklī. Un tas nav tikai ASV gaidāmo sankciju dēļ. Tas notiek arī tāpēc, ka Irānas finanšu sistēma neseko starptautiskajiem banku standartiem. Un viņi nemaz nevēlas sekot šiem standartiem, jo tad kļūtu redzams, kā viņi finansē terorismu. Tā ka es nepiekrītu, ka ASV ārpolitika ir visam par iemeslu. Uzņēmumi visā pasaulē pārtrauc darījumus ar Irānu, jo visi rādītāji Irānas ekonomikā ir negatīvi. Tas ir tādēļ, ka Irānas režīms ir pieņēmis sliktus ekonomiskus lēmumus. Un būs vēl sliktāk, jo mēs īstenosim maksimālā ekonomiskā spiediena un diplomātiskās izolācijas kampaņu.
