EK pārstāvniecībā Latvijā informēja, ka piektdien, 26. jūnijā, publicētajā ziņojumā novērtēta Valstu emisiju samazināšanas saistību direktīvas īstenošana. Un secināts, ka lielākā daļa dalībvalstu saskārušās ar risku, ka tās nespēs izpildīt 2020. vai 2030. gada emisiju samazināšanas saistības. Lai gan dažas dalībvalstis īsteno labu praksi, kam vajadzētu iedvesmot citas dalībvalstis, ziņojumā konstatēts, ka
gaisa piesārņojuma samazināšanai vajadzīgi papildu pasākumi.
EK sola turpināt monitorēt un atbalstīt valstu centienus šajā ziņā un tam izmantos gan finansiālus, gan nefinansiālus rīkus. Īpašas pūles jāvelta, lai lauksaimniecībā samazinātu amonjaka emisijas, kas ir visā ES visizplatītākā un visnopietnākā īstenošanas problēma.
EK norādīja, ka tīra gaisa jomā pieņemto tiesību aktu rezultatīva īstenošana dod būtisku ieguldījumu, palīdzot tiekties uz nulles piesārņojumu ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi, ko komisija iestrādājusi Eiropas zaļajā kursā un ar to saistītajās iniciatīvās. Atbilstīgi Eiropas zaļā kursa pieejai esot jāpaplašina un rūpīgāk jāizvērtē sinerģija ar klimata un enerģētikas rīcībpolitikām.
Līdztekus šim īstenošanas ziņojumam EK laida klajā arī tās konsultantu sagatavoto analīzi par katras dalībvalsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu un emisiju prognozēm, kā arī ES mēroga horizontālo ziņojumu, kurā šī informācija apkopota.
“Šā ziņojuma vēstījums ir skaidrs. Visā Eiropā pārāk daudzus iedzīvotājus vēl joprojām apdraud gaiss, ko viņi elpo.
Lai pazeminātu piesārņojumu daudzās dalībvalstīs un samazinātu emisijas gaisā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, transportā un enerģētikā, vajadzīgi efektīvāki pasākumi. Šobrīd ir īstais laiks šādām pārmaiņām: ieguldījumi tīrākā gaisā ir ieguldījumi iedzīvotāju veselībā un klimatā, un tas ir stimuls, kas vajadzīgs mūsu ekonomikas atlabšanai. Tāda domu gaita ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un šādi apsvērumi ir tieši tas, kas vajadzīgs videi," paziņojumā medijiem norādīja par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs.
KONTEKSTS:
Valstu emisiju samazināšanas saistību direktīva, kas stājās spēkā 2016. gada 31. decembrī, ir galvenais likumdošanas instruments programmas ''Tīru gaisu Eiropā'' 2030. gada mērķu sasniegšanai. Ja direktīva tiktu pilnībā īstenota, tā līdz 2030. gadam gandrīz uz pusi samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un sniegtu būtiskus ieguvumus videi un klimatam.
Direktīvā ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un vērienīgākas saistības laikposmam no 2030. gada pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem: slāpekļa oksīdiem (NOx), nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (NMGOS), sēra dioksīdam (SO2), amonjakam (NH3) un smalkajām daļiņām (PM2,5).
Atbilstība 2020. gada emisiju samazināšanas saistībām tiks pārbaudīta 2022. gadā, kad būs pieejami emisiju pārskati par 2020. gadu.